[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Uzbekistāna

Vikipēdijas lapa
Uzbekistānas Republika
O‘zbekiston Respublikasi
Uzbekistānas Republikas karogs Uzbekistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaUzbekistānas valsts himna
Location of
Location of
GalvaspilsētaTaškenta
41°16′N 69°13′E / 41.267°N 69.217°E / 41.267; 69.217
Valsts valodas Uzbeku valoda
Valdība
 -  Valsts prezidents Šavkats Mirzijojevs
 -  Premjers Abduls Arīpovs
Neatkarība no PSRS
 -  Uzbeku PSR 1924. gada 27. oktobrī 
 -  Proklamēšana 1991. gada 1. septembrī 
Platība
 -  Kopā 447 400 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2017. gadā 32979000 
 -  Blīvums 70,5/km² (132)
IKP (PPP) 2017. gada aprēķins
 -  Kopā USD 222,792 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju USD 7 023 
Džini koef. (2003) 36,8 (vidējs) (95)
TAI (2015) 0,701 (vidējs) (113)
Valūta Uzbekistānas soms (UZS)
Laika josla UZT (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+5)
Interneta domēns .uz
Tālsarunu kods +998

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika (uzbeku: O‘zbekiston Respublikasi), ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu rietumos un ziemeļos, Kirgizstānu un Tadžikistānu austrumos, Afganistānu un Turkmenistānu dienvidos.

Tagadējās Kazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvēja Uzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uzbeku: Abulxayrxon) nāves pakļāva Kazahu haniste. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uzbeku: Muhammad Shayboniy) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibināja Buhāras un Hivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība pa Zīda ceļu samazinājās un Vidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījās Kokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja par Buhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu, Kokandas hanisti un Hivas hanisti.

Pēc zaudētā Krimas kara (1853—1856) Krievijas Impērija sāka ekspansiju Vidusāzijā, sākot Krievijas Turkestānas veidošanu. 1865. gadā krievu karaspēks ieņēma Taškentu, ko 1867. gadā pasludināja par jaundibinātās Turkestānas ģenerālgubernatūras centru, bet 1868. gadā bijušo Timura galvaspilsētu Samarkandu. Buhāras emirāts kļuva par Krievijas Impērijas protektorātu 1868. gadā, Hivas haniste 1873. gadā, bet Kokandas haniste pēc sacelšanās 1876. gadā tika likvidēta.

Pēc tam, kad Krievijas Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Padomju Republika (Buhāras TPR) un Horezmas Tautas Padomju Republika (Horezmas TPR). Horezmas TPR 1923. gada 20. oktobrī pievienoja PSRS kā Horezmas Sociālistisko Padomju Republiku. Savukārt Buhāras TPR 1924. gada 19. septembrī pārdēvēja par Buhāras Sociālistisko Padomju Republiku un arī pievienoja PSRS. Jau 1924. gada 14. oktobrī Turkestānas APSR un Buhāras SPR uzbeku un tadžiku apdzīvotajā teritorijā izveidoja Uzbekijas PSR. Tās galvaspilsēta bija Samarkanda. 1925. gada 15. februārī likvidēja arī Horezmas SPR un tās teritoriju sadalīja starp nesen nodibināto Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR un KPFSR Karakalpaku autonomo apgabalu.

1929. gadā no Uzbekijas PSR atdalīja Tadžikijas PSR un galvaspilsētu pārcēla uz Taškentu, bet 1932. gadā pievienoja no Kazahu APSR atdalītos Karakalpakijas un Kizilkuma apvidus.

1991. gada 1. septembrī tika pasludināta Uzbekistānas Republikas neatkarība. 2023. gada 1. janvārī beidzās pāreja no kirilicas uz latīņu alfabēta izmantošanu uzbeku valodā.[1]

Uzbekistānas platība ir 447 400 kvadrātkilometri, tā ir 56. lielākā pasaules valsts pēc platības. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā — 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no dažām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, un viena no divām valstīm, kuru arī ieskauj tikai valstis bez jūras robežām (otra ir Lihtenšteina). Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un priekškalnes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu — Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Augstākā virsotne atrodas Hisora grēdā: Hazrati Sultons, kurš ir 4643 metrus augsts. Lielu teritorijas daļu aizņem neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.

Samarkanda ir viena no vecākajām pilsētām Centrālāzijā. Līdzīgas saglabājušās senās pilsētas ir Buhāra un Hiva. Valsts galvaspilsēta Taškenta ir Uzbekistānas galvenais ekonomikas centrs ar attīstītu rūpniecību; tur ražo automašīnas un lidmašīnas, lauksaimniecības iekārtas un juvelierizstrādājumus no zelta, kas iegūts raktuvēs Kizilkuma tuksnesī.

Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums — no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23 grādiem pēc Celsija.

Pamatraksts: Arāla jūra

Kopš 1960. gada Arāla jūras platība sarukusi par 40%, jo Sirdarjas un Amudarjas upju ūdeņi, kas to barojuši tūkstošiem gadu, tika novadīti lauksaimniecības zemju apūdeņošanā. Tagad ap jūru plešas neauglīgs, sasāļojies tuksnesis, un tālu no ūdens smiltīs redzami zvejas kuģu vraki.

Lauksaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemkopība tiek attīstīta, izmantojot apūdeņošanas sistēmas, un ar to nodarbojas galvenokārt austrumdaļā pie Amudarjas upes. Upju un ezeru ūdeņu pārmērīga izmantošana apūdeņošanai ir izraisījusi katastrofālas ekoloģiskās problēmas. Visvairāk audzētā lauksaimniecības kultūra ir kokvilna, tai seko tabaka, augļi un dārzeņi. Diemžēl valstī izaudzē tikai trešo daļu nepieciešamo graudaugu, tāpēc tos nākas importēt.

Uzbekistāna ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Centrālāzijā. Saskaņā ar Valsts statistikas komitejas datiem 2022. gada 9. decembrī republikas pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija 36 001 301 (pēc iedzīvotāju skaita 40. lielākā valsts pasaulē), no tiem uzbeki veidoja 84,39%, tadžiki — 4,91%, kazahi — 2,37%, karakalpaki — 2,18% un krievi — 2,08%. 2009. gadā tajā bija 27 606 007 iedzīvotāji (uzbeki ir 80% no iedzīvotāju skaita, krievi — 5%, tadžiki — 3%, kazahi — 4%, tatāri — 2%). Visvairāk iedzīvotāju apmetušies valsts dienvidu un austrumu daļā. Daudzi dzīvo pilsētās ar gadsimtiem senu vēsturi.

Musulmaņi veido 89 % no Uzbekistānas iedzīvotājiem, bet pareizticīgie — 4 % (pareizticīgo īpatsvars samazinās, ko izraisa krievu, ukraiņu, baltkrievu utt. skaita samazināšanās).

  1. Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023, February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]