Ziemeļgauja
| Ziemeļgauja | |
|---|---|
 Skats no skatu torņa Zvārtavas pagastā uz Gauju un tās vecupēm | |
  Ziemeļgauja | |
| Tips | aizsargājamo ainavu apvidus |
| Atrašanās vieta |
 Vidzeme, Latvija |
| Koordinātas | 57°40′07″N 26°07′37″E / 57.668543°N 26.126862°EKoordinātas: 57°40′07″N 26°07′37″E / 57.668543°N 26.126862°E |
| Platība | 21749 ha |
| Dibināts | 2004 |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
Ziemeļgauja ir aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļvidzemē ar kopējo platību 21 749 ha, kurš izveidots 2004. gadā ap 140 km garā posmā gar Gaujas vidusteci un tās ieleju no Līvēm līdz Valmierai.[1] Parka teritorija iekļauj dabisku, neregulētu upi (Gauju) un tās vecupju sistēmu, botāniski vērtīgas pļavas, vecus jauktos un lapkoku mežus. Parks ir daļa no aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000. Starptautiskā putniem nozīmīgā vieta.
Aizsargājamā teritorijā novērojama liela reto Latvijas un ES mēroga īpaši aizsargājamo biotopu dažādība, kas ir mājvieta daudzām ļoti retām ķērpju, vaskulāro augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. Aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja" līdz šim noteiktas 126 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas: trīs sēņu, deviņas ķērpju, četras sūnu, 13 vaskulāro augu, 47 bezmugurkaulnieku, viena rāpuļu, viena abinieku, četras apaļmutnieku un zivju, 35 putnu un deviņas zīdītāju sugas, kā arī konstatēti 26 ES Biotopu direktīvas biotopi [1]
Pēdējos gados teritorijā attīstīta tūrisma infrastruktūra - netālu no Gaujas, Valkas novada Zvārtavas pagastā, izveidots 27 m augsts skatu tornis, no kura var redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus,[2] bet Valkas tuvumā izveidota 7 km garā Kokšu dabas taka ap četriem ezeriem - Leišu, Zāļu, Dziļā un Dibena ezera, kurus savieno Kokšu upīte.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 "Dabas aizsardzības plāns"[novecojusi saite] Latvijas Dabas fonds, 2007
- ↑ "Latvijā top jauni skatu torņi un platformas"[novecojusi saite] Dabas aizsardzības pārvalde
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|