Zaķumuižas kungu māja

Valdenrodes (Zaķumuižas) pils 20.gs. sākumā

Zaķumuižas kungu māja (zināma arī kā Valdenrodes vai Zaķumuižas pils) atrodas Ropažu novada, Ropažu pagasta Zaķumuižā. Tā ir pieskaitāma pie Latvijas reģionālā dzimtenes stila (Heimatstil), neoklasicisma un jūgendstila simbiozes šedevriem.^{[nepieciešama atsauce]} Būdama būtībā muižas kompleksa kungu māja, nevis pils tradicionālā izpratnē, šī būve ir celta baronam Frīdriham fon Volfam.

Vēsture

Sakarā ar datējuma problēmām, pētnieki pils celtniecību (skat. zemāk) izvairīgi saista ar 20. gadsimta sākumu. Pirmā pasaules kara laikā, atlaidinot apkures caurules, izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā pils nodega. Divdesmitajos gados pili daļēji restaurēja, realizējot citu arhitektūras risinājumu. 2002. gadā pilī atkārtoti izcēlās ugunsgrēks, kas ēku iznīcināja gandrīz pilnībā. Pili vairs neatjaunoja un 2012. gada jūnijā to pilnībā nojauca. Pēc ugunsgrēka kungu māju ar piebūvēm kā pašvaldībai piederošas teritorijas "Mežziņi 1" un "Mežziņi 2" Ropažu pašvaldība piedāvāja iegādāties SIA "Sintop" par Ls 300 un Ls 500 katru. Ēka vēlāk atjaunota citā, vienkāršotā statusā kā dzīvojamā māja.

Celtniecības datējuma problēmas

Volfu dzimtas pārstāvis N. fon Volfs (Wolff N.) savā darbā Reichsfreiherren... raksta, ka ēka celta jau 1890. gados un ka tās projektētājs bija kāds Berlīnes arhitekts. Savukārt Latvijas piļu pētnieks Dainis Bruģis apjomīgajā darbā "Historisma pilis Latvijā" rakstīja, ka pilij raksturīgais jūgendstila un neoklasicisma apvienojums liek domāt par 20. gadsimta pirmo desmitgadi kā par celtniecības uzsākšanas laiku. Versiju par vācu arhitektu Dainis Bruģis atzīst par ļoti ticamu.

Arhitektoniskās īpatnības

Pils arhitektoniskajā risinājumā tikai lielā kvadrātiskā torņa barokālais kupols sasaucas ar vietējā baroka iezīmēm, pārējais norāda uz Latvijai neparastu muižas kungu māju arhitektūras risinājumu. Ēkā bija vienlaicīgi īstenots ērtības gars un moderns noskaņojums savienojumā ar retrospektīvu cēlumu un stila eleganci, kas tā laika pilsoniskajām vasarnīcām un savrupnamiem nebija raksturīgi.^{[nepieciešama atsauce]} Ēkas daudzveidīgo apjomu kārtojumu pasvītroja stāvo jumtu sarežģītais siluets un daudzās skursteņu cepures. Ēkas interjeri bija veidoti mierīga neoklasicisma garā. Celtne bija harmoniski iekļauta ainavā. Uz blakus esošo dīķi no pils veda terases un kāpnes.

Zaķumuižas pils kompleksu (bez kungu mājas) veido:

• 19. gadsimtā celtā kalpotāju dzīvojamā ēka (pamatskola),
• 19. gadsimta sākumā celtā kalpu māja,
• 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts,
• 19. gadsimta beigās celtais stallis,
• parks,
• dīķi.

Ārējās saites

• Zaķumuižas kungu māja — 2000. gada fotouzņēmums
• Zaķumuižas kungu māja — 20. gadsimta sākuma fotouzņēmumi^{[novecojusi saite]}