Aizupes muiža

Aizupes muiža
Aizupes muiža
	Aizupes muižas pils (Ahsuppen, pēc 1900).
Vispārīga informācija
Koordinātas	56°55′18,48″N 22°35′18,96″E / 56.91667°N 22.58333°EKoordinātas: 56°55′18,48″N 22°35′18,96″E / 56.91667°N 22.58333°E

Aizupes muižas pils (vācu: Ahsuppen, Assupen) ir muižas kungu māja Tukuma novada Vānes pagasta Aizupē pie autoceļa V1459.

Aizupes muižas pils ar parka dendroloģiskajiem stādījumiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,^[1] kas sastāv no 15 ēkām, kopējā muižas zemes īpašuma platība ir 40,66 hektāri. Mūsdienās muižas centra ēkās darbojas asociācija "Dzīvesprieks", kuras pamatuzdevums ir jauniešu sociālā rehabilitācija un profesionālā pamatizglītība.

Vēsture

Muižas pirmais īpašnieks Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bija hercoga Gotharda padomnieks Zalomons Hennings, kas pēc hercoga nāves 1587. gadā dzīvoja Aizupes muižā un pabeidza rakstīt Livonijas Kurzemes hroniku (Lifflendische Churlendische Chronica...), kas tapa iespiesta pēc viņa nāves 1590. gadā Rostokā, vēlāk atkārtoti Leipcigā.

Līdz 1719. gadam Aizupes muiža piederēja Henninga pēcnācējiem, pēc tam Koskuliem un Mirbahiem. No 1790. līdz 1920. gadam muižas īpašnieki bija fon Hāni.^[2] Sākumā Aizupes īpašnieks bija Ādolfs Georgs Vilhelms fon Hāns (1749-1823), pēc tam to mantoja viņa dēls Pauls Teodors fon Hāns (1793–1862), kurš bija Kurzemes gubernators no 1824. līdz 1827. gadam. Viņa laikā 1823. gadā uzcēla muižas kungu māju.

Muižu mantoja viņa dēls Ādolfs Filips fon Hāns (1824-1882), pēc viņa Johaness (Hanss) Gotfrīds Kuno fon Hāns (1864-1911), tad Andreass fon Hāns (1905-1979).

Saglabājies viss saimniecības ēku komplekss: dzīvojamās mājas, lielās kūtis ar uzbrauktuvēm, spirta dedzinātava, ledus pagrabs u.c. Savulaik saimniecība tika iekļauta Kurzemes guberņas paraugmuižu sarakstā.

1939. gadā uz kungu māju pārcēla Cīravas meža skolu. Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās meža tehnikums, kuru slēdza 1985. gadā.

Ēkā, kura bija Talsu MRS īpašumā, uzsāka restaurācijas darbus, kuros piedalījas studentu celtnieku vienības. 1987. gadā muižas 6,3 ha lielo parku uzkopa Rīgas Medicīnas institūta vienība «Opuss», kas tajā atrada 27 Eiropas tūju formas.^[3]

Zviedrijas NVO Livslust 1996. gada 26. maijā bijušajās Aizupes muižas ēkās atklāja "Dzīvesprieka" mājas.

Galerija

Aizupes muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2000)
Aizupes muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2015)
Aizupes muižas kungu māja atjaunošanas laikā (2017)
2015. gadā
2015. gadā
2015. gadā
2015. gadā
2015. gadā
2015. gadā

Atsauces

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Aizupes muiža
↑ V. Vitols. «SCV dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības darbā». www.periodika.lv. Komunisma Rīts (Tukums), Nr.92, 1987-08-04. Skatīts: 2021-09-06.

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[2] Aizupes muiža

[3] V. Vitols. «SCV dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības darbā». www.periodika.lv. Komunisma Rīts (Tukums), Nr.92, 1987-08-04. Skatīts: 2021-09-06.

[1]

[2]

[3]