Vladislavs IV Vāsa
| Vladislavs IV Vāsa Władysław IV Waza Vladislovas Vaza Уладзіслаў Ваза | |
|---|---|
 | |
| Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs | |
|
Amatā 1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs (kronēts 1633. gada 6. februārī) | |
| Priekštecis | Sigismunds III Vāsa |
| Pēctecis | Jans II Kazimirs Vāsa |
| Maskavas lielkņazs | |
|
Amatā 1610. gada 6. septembris — 1613. gada 3. marts (Vladislavs nepārgāja pareizticībā un uz kronēšanu par caru Maskavā neieradās) | |
| Priekštecis | Vasilijs IV Šuiskis |
| Pēctecis | Mihails Fjodorovičs Romanovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1595. gada 9. jūnijā Krakova, Žečpospolita (  Polija) |
| Miršanas dati |
1648. gada 20. maijā (52 gadu vecumā) Merķine, Žečpospolita (Varēnas rajona pašvaldība,  Lietuva) |
| Apglabāts |
Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
| Dinastija | Vāsu dinastija |
| Tēvs | Sigismunds III Vāsa |
| Māte | Austrijas Anna |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
1. Austrijas Cecīlija Renāte 2. Marija Luīze Gonzaga |
| Bērni | vismaz 6 bērni |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Vladislavs IV Vāsa (poļu: Władysław IV. Wasa, lietuviešu: Vladislovas Vaza, baltkrievu: Уладзіслаў Ваза), krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču (krievu: Владислав Жигимонтович); dzimis 1595. gada 9. jūnijā, miris 1648. gada 20. maijā) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Pilns tituls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā Polijas karalis Vladislavs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:
"Vladislavs Ceturtais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas, Čerņihivas lielhercogs, kā arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām, ievēlētais Maskavas lielkņazs."
(Vladislaus Quartus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniaeque, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque necnon Suecorum, Gothorum Vandalorumque haereditarius rex, electus magnus dux Moschoviae.)
Arī Krievijas cars Mihails Fjodorovičs Romanovs lietoja Livonijas lielkņaza titulu, kas apliecināja viņa teritoriālās pretenzijas arī pēc sakāves karā ar zviedriem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vladislavs Vāsa dzimis 1595. gada 9. jūnijā Lobzovā, netālu no Krakovas, Polijas un Zviedrijas karaļa Sigismunda III Vāsas un viņa sievas Austrijas erchercogienes Annas ģimenē. Trīs gadu vecumā viņš zaudēja māti, viņu audzināja galma dāma Urzula Meijerine, vēlāk katoļu garīdznieki. Poļu-krievu kara (1609-1618) laikā 1610. gadā Septiņu bajāru padome, kas bija atcēlusi Krievijas caru Vasiliju Šuiski, ievēlēja piecpadsmitgadīgo Vladislavu Vāsu par caru, ar noteikumu, ka viņam ir jāpāriet pareizticībā. Viņa tēvs Sigismunds III tam nepiekrita un tā vietā piedāvāja pats kļūt par Krievijas reģentu, kam savukārt nepiekrita bajāri. Pēc Mihaila I Romanova ievēlēšanas par caru Vladislavs Vāsa 1616. gadā kopā ar Zaporižjas kazakiem organizēja jaunu karagājienu uz Maskavu, ko nespēja to ieņemt. 1618. gadā Deuļino miera līgumā Vladislavs atzina Mihaila Romanova reģenta tiesības, bet neatteicās no Maskavas lielkņaza titula līdz pat mūža beigām. Pēc tēva nāves viņš 1632. gadā, kad viņš kļuva par Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti, Vladislavs uzsāka jaunu Poļu-krievu karu (1632–1634) un atguva Smoļenskas zemi. "Mūžīgā miera līguma" parakstīšanas laikā Poļanovā Maskavas sūtņi viņam piedāvāja 20 tūkstošus rubļu zeltā par atteikšanos no cara titula un carisko regāliju atgriešanu Krievijai.
1633.—1634. gada kara laikā ar Osmaņu impēriju Vladislavs IV piespieda turkus parakstīt miera līgumu, kurā apņēmās neļaut Ukrainas kazakiem iebrukt Osmaņu zemēs, bet Krimas tatāriem iebrukt Polijas-Lietuvas zemēs.
Karalis Vladislavs IV mira 1648. gada 20. maijā netālu no Viļņas laikā, kad sākās Ukrainas kazaku sacelšanās Bohdana Hmeļnicka vadībā, kas vēlāk izraisīja jaunu Poļu-krievu karu (1654—1667) un Otro Ziemeļu karu, iznīcinot Polijas-Lietuvas lielvalsts varenību.
Viņa sirds tika apglabāta Viļņas katedrāles Svētā Kazimira kapelā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladislavs IV Vāsa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
Vāsas dinastijas valdnieks 
| ||||
| Priekštecis: Vasilijs IV Šuiskis |
Krievijas cars 1610.-1613. |
Pēctecis: Mihails I Romanovs | ||
| Priekštecis: Sigismunds III Vāsa |
Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis 1632—1648 |
Pēctecis: Jans II Kazimirs Vāsa | ||
|