Meško II Lamberts

Meško II Lamberts Mieszko II Lambert
Polijas karalis
Amatā 1025. gads — 1031. gads
Priekštecis	Boļeslavs I Drosmīgais
Pēctecis	Bezprims
Polijas kņazs
Amatā 1032. gads — 1034. gada 10. maijā
Priekštecis	Bezprims
Pēctecis	Kazimirs I Atjaunotājs
Dzimšanas dati	ap 990. gadu mūsdienu Polijas teritorijā
Miršanas dati	1034. gada 10. maijā Poznaņa?, Polijas karaliste, (tagad Polija)
Apglabāts	Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Polija
Dinastija	Pjasti
Tēvs	Boļeslavs I Drosmīgais
Māte	Lužicas Emnilda (Emnilda słowiańska)
Dzīvesbiedrs(-e)	otringas Ričeza (Rycheza Lotaryńska)
Bērni	Kazimirs I Atjaunotājs (Polijas kņazs), Polijas Ričeza (Ungārijas karaliene), Polijas Ģertrūde (Kijivas kņaze)
Reliģija	kristietība

Meško II Lamberts (poļu: Mieszko II Lambert; dzimis 990. gadā, miris 1034. gada 10. maijā) bija Polijas karalis un kņazs. Pjastu dinastijas pārstāvis. Valdīja no 1025. līdz 1034. gadam ar pārtraukumu no 1031. līdz 1032. gadam, kad valdnieks bija viņa brālis Bezprims (Bezprym).

Kronējās 1025. gada 25. decembrī Gņezno.

Dzīvesgājums

Meško II bija Polijas karaļa Boļeslava I dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu. Bija precējies ar Riksu no Lotringas, no kuras Meško II bija meita Ģertrūde, kura apprecēja Kijivas Krievzemes kņazu Izjaslavu.

Meško II bija tiem laikiem labi izglītots - prata lasīt un rakstīt, kā arī latīņu un grieķu valodu. Pirms kļūšanas par karali 1025. gadā, Meško II visticamāk bija Krakovas vietvaldis un esot šeit uzcēlis daudzas baznīcas.

No 1028. gada viņš kopā ar ungāriem veiksmīgi cīnījās pret Svētās Romas impēriju. Tomēr vēlāk valstī sākās jukas. Meško II nebija vecākais dēls ģimenē. Boļeslava I vecākais dēls bija Bezprims no ungāru princeses, tomēr tronis tika Meško I. Abi Meško brāļi aizbēga uz ārzemēm - Otons uz impēriju, bet Bezprims uz Kijivas Krievzemi. Drīz pēc tam Svētās Romas impērijas ķeizars Konrāds II un Kijivas Kriezemes lielkņazs Jaroslavs Gudrais vienlaicīgi iebruka Polijā, un Meško I bēga uz Bohēmiju. Polijā sāka valdīt Bezprims, kurš gandrīz tūlīt aizsūtīja karaļa kroni un regālijas uz Vāciju.

Meško drīz atgriezās, bet bija spiests kļūt par ķeizara sabiedroto un sadalīt valsti starp saviem radiniekiem. Tālākie notikumi ir ļoti neskaidri. Vēsturnieki uzskata, ka 1034. gadā Meško II tika nogalināts augstmaņu sazvērestībā.

Pēc Meško nāves līdz 1039. gadam Polijā valdnieka nebija, jo valstī izcēlās jukas un pagānisma atdzimšana. Nākamais kņazs, mazgadīgais Kazimirs I bija spiests doties trimdā. Augstmaņi, mūki un priesteri tika nogalināti, daudzas pilsētas, baznīcas un klosteri nodedzināti. Haosu pastiprināja čehu iebrukums no dienvidiem. Katrā apgabalā valdīja vietējie valdnieki. Lielpolija ar senajiem Polijas centriem - Poznaņu un Gņezno bija tik izpostīti, ka Polijas valsts centrs pārvietojās uz Mazpolijas pilsētu Krakovu.

Priekštecis: Boļeslavs I Drosmīgais	Polijas karalis 1025 - 1031	Pēctecis: Bezprims
Priekštecis: Bezprims	Polijas kņazs 1032 - 1034	Pēctecis: Kazimirs I Atjaunotājs