Straupe

Straupe
Straupe;
	Lielciems
	Lielstraupes pils
	Straupe
	Koordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°EKoordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°E
Valsts	Latvija
Novads	Cēsu novads
Pagasts	Straupes pagasts
Pirmoreiz minēta	1206. gadā
Pilsētas tiesības	1374. gadā
Pilsēta panīkusi	17. gadsimtā
Platība
• Kopējā	1,96 km2
Augstums	53 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	444
Pasta nodaļa	LV-4152 Straupe
	Straupe Vikikrātuvē

Straupe (agrāk Lielstraupe, vācu: Groß-Roop) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā. Izvietojusies Braslas upes krastos pie autoceļa A3 2,5 km no pagasta centra Plācī, 6 km no novada centra Stalbes un 70 km no Rīgas. No 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā.

Straupē atrodas pamatskola (Mazstraupes pilī), psihoneiroloģiskā slimnīca, tautas nams, bibliotēka, pasts, aptieka.

Nosaukuma izcelsme

Rakstos Straupe pirmo reizi minēta 1206. gadā. Vārda "Straupe" izcelsme saistīta ar Braslas upi, kas sākotnēji saukta par Ropu vai Raupu, kas nozīmē "Straujupe". No šī vārda arī vēlāk cēlies Straupes nosaukums.^[3]

Vēsture

Hanzas pilsēta Straupe uz 1 lata piemiņas monētas.

1206. gadā novadā ieradās priesteris Daniēls un krustneši, bet no 1213. gada Straupes novadu pārvaldīja Rīgas bīskapa Alberta brālis Teodoriks, kuru sauca arī par Straupes Indriķi. Tajā pašā gadā viņš devās uz Vāciju, bet Straupē sāka valdīt viņa sievastēvs — padzītais pleskaviešu kņazs Vladimirs, kuru vēlāk arī padzina no Straupes. Atriebjoties 1218. gadā kņazs iebruka Straupes novadā.

1227. gadā Latviešu Indriķa Livonijas hronikā Straupe nosaukta par lībiešu un letgaļu apdzīvotās Idumejas (lībiski Vidumaa) centru. Iespējams, no vārda Vidumaa radies Vidzemes nosaukums.^{[nepieciešama atsauce]}

13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu (Roop) izlēņoja Rozenu dzimtai. Pie 13. gadsimtā celtās Lielstraupes pils izauga pilsēta. 1356. gadā Straupe kļuva par Hanzas savienības locekli, bet 1374. gadā Straupei tika piešķirtas Rīgas tiesības. Tolaik tā bija ceturtā lielākā pilsēta tagadējā Latvijas teritorijā. Pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. Straupe uzplauka 15.—16. gadsimtos, ko veicināja tolaik kuģojamā Braslas upe. Straupe kā pilsēta beidza pastāvēt pēc nopostīšanas Poļu—zviedru karā (1600-1629), bet pēc Lielā mēra epidēmijas tajā palika tikai 115 iedzīvotāji.^[4]

Straupe kā nozīmīga apdzīvota vieta atdzima padomju laikā, kad tā kļuva par Ļeņina kolhoza centru.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1970	249	—
1979	323	+29.7%
1989	567	+75.5%

Gads	Iedz.	±%
2000	537	−5.3%
2011	492	−8.4%
2021	428	−13.0%

Atsauces

↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Straupi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
↑ LĢIA vietvārdu datubāze
↑ «Straupes pilsēta». www.tourism.straupe.lv. Skatīts: 2023-04-01.
↑ ^4,0 ^4,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ OSP

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Straupe.

[wikidata-3689a9aba7d4960bbfa9d1c8849856dc6ccc52b4-1] «Vietvārdu datubāze: Informācija par Straupi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

[2] LĢIA vietvārdu datubāze

[3] «Straupes pilsēta». www.tourism.straupe.lv. Skatīts: 2023-04-01.

[enc-4] 4,0 ^4,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] OSP

[1]

[3]

[4]

[5]