Salate
| Salate Leuciscus aspius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Eirāzijas sapali (Leuciscus) |
| Suga | Salate (Leuciscus aspius) |
| Sinonīmi | |
| |
 Salate Vikikrātuvē | |
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.[1] Nesenā pagātnē salate tika klasificēta salatu ģintī (Aspius), bet mūsdienās, saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem, salatu ģints apvienota ar Eirāzijas sapalu ģinti (Leuciscus).[2][3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salate mājo Ziemeļu, Baltijas, Egejas, Melnās, Azovas un Kaspijas jūras upju baseinos. Izplatības areāla rietumu robežu veido Vēzeres un Elbas upju baseini. Vistālāk uz dienvidiem salate sastopama Turcijas Melnās jūras baseina upēs (Ankaras apkārtnē), kā arī Irānas un Pakistānas ziemeļos, bet vistālāk austrumos salate mājo Kazahstānā un Kirgizstānā.[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā salate sastopama visās lielākajās upēs, kā arī jūrā upju grīvu tiešā tuvumā. Konstatēta arī ezeros: Lubānā, Babītes, Dzirnezerā, Lielajā un Mazajā Nabas, Lielajā Stropu, Lilastes un Mazajā Baltezerā, kā arī Daugavas ūdenskrātuvēs. Senākos rakstos pieminēti arī Ķīšezers, Juglas un Lielais Baltezers.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salate ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs. Tās garums var sasniegt 120 cm, svars 15 kg, lai gan visbiežāk tā ir apmēram 55 cm gara.[1][4] Latvijā salate aug līdz apmēram 80 cm, sasniedzot 7,5 kg masu.[4] Ķermenis salatei ir slaids, no sāniem saplacināts, galva gara ar smailu purnu. Mute vērsta uz priekšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabaini. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura pelēkas vai brūngansarkanas. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.[1][4] Apakšžoklis ar izcilni, kas ieguļas augšžokļa izliekumā. Sānu līnijā ir 64—76 zvīņas,[1] kas ir vairāk zvīņu nekā sapalam, baltajam sapalam un vīķei.[4]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salate mājo lielās un vidēji lielās zemieņu upēs, kā arī lielos ezeros. Pieaugušie īpatņi parasti uzturas upju lejtecēs un grīvās.[1] Tie parasti ir vienpatņi, bet mazuļi veido barus, lai gan pieaugušie īpatņi veido nelielus barus nārsta laikā un ziemojot. Salatei ir novērota līdz 300 km tāla migrācija.[4] Salate ir plēsīga un netipiski karpu dzimtas zivīm barojas ar zivīm, kā arī ar nelieliem ūdensputniem.[1][4] Iecienīts medijums ir vīķe un salaka.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumgatavība salatei iestājas 3—10 gadu vecumā, sasniedzot 25—62 cm garumu. Nārsto strauji tekošās upēs no marta līdz jūnijam, kad ūdens temperatūra ir 4—18° C. Nārsts notiek gan seklumā, gan dziļumā (20—600 cm) uz grants vai augiem, bet sekmīgs nārsts saistās ar seklu un siltu ūdeni.[1][4] Salatei raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst no dažām dienām līdz mēnesim. Auglība 6—487 tūkst. ikru. Tie ir lipīgi, un ikri pielīp pie akmeņiem, augiem un cita substrāta. To attīstība ilgst 5—25 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido hibrīdus ar ālantu. Salate var sasniegt 17 gadu vecumu, Latvijā dzīvo līdz 9 gadu vecumam.[4]