Personālūnija

Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā. Personālūnijā atšķirībā no citām savienībām abu (vai vairāku) valstu savienība realizējas tikai caur valdnieka personu, piemēram, abu valstu monarhiem stājoties savstarpējā savienībā vai vienas valsts monarham tajā pašā laikā esot arī otras valsts monarham. Atsevišķajām valstīm saglabājas sava iekšējā valsts struktūra, likumdošana, paražas utt.

Mūsdienās

Kopš 1931. gada kā personālūnija formāli pastāv bijušo Britu impērijas koloniju Karaļvalstu Sadraudzība (angļu: Commonwealth realms). Lai arī dalībvalstis formāli atzīst Apvienotās Karalistes monarhu Čārlzu III par savas valsts galvu, lielākā daļai dalībvalstu ir savi valsts vadītāji. Bez Apvienotās Karalistes tajā ietilpst arī Kanāda (kopš 1931), Austrālija (kopš 1939), Jaunzēlande (kopš 1947) Kuka Salas un Niue, Jamaika (kopš 1962), Bahamu Salas (kopš 1973), Grenāda (kopš 1974), Papua-Jaungvineja (kopš 1975), Tuvalu (kopš 1978), Zālamana salas (kopš 1978), Sentvinsenta un Grenadīnas (kopš 1979), Sentlūsija (kopš 1979), Antigva un Barbuda (kopš 1981), Beliza (kopš 1981), Sentkitsa un Nevisa (kopš 1983).

Vēsture

• Krēvas ūnija (1386–1569), vēlāk reālūnija,
• Kalmāras ūnija (1389–1521),
• Livonijas un Lietuvas personālūnija (1561–1566), vēlāk Livonijas un Lietuvas reālūnija,
• Zviedrijas un Polijas personālūnija (1594–1599),
• Anglijas un Skotijas personālūnija (1603–1707), vēlāk reālūnija,
• Brandenburgas un Prūsijas personālūnija (1618–1657/1660),
• Saksija un Polijas personālūnija (1697–1763)
• Lielbritānijas un Hannoveres personālūnija (1714–1837).