Hatšepsuta (dzimusi apmēram 1508. gadā p.m.ē.; mirusi 1458. gadā p.m.ē.) bija Senās Ēģiptesfaraone, kas valdīja 18. dinastijas laikā no apmēram 1479. gada p.m.ē. līdz 1458. gadam p.m.ē.
Viņa bija piektā 18. dinastijas faraone, pirms viņas Ēģiptē valdīja Tutmoss II, pēc kura nāves Hatšepsuta nāca pie varas. Ēģiptologi viņu uzskata par vienu no veiksmīgākām faraonēm. Hatšepsuta bija Tutmosa I un Ahmeses meita. Viņas vīrs Tutmoss II bija arī viņas pusbrālis (Tutmosa I un viņa sievas Mutneferetes dēls). Kad Tutmoss II nomira, nebija vīriešu kārtas mantinieka. Par valdnieku kļuva Tutmoss III, kas bija Tutmosa II un harēma sievas dēls. Hatšepsuta kļuva par līdzvaldnieci. Pēc sešiem gadiem Hatšepsuta nāca pie varas. Viņa saskārās ar divām problēmām. Pirmā — faronam jābūt vīrietim, otrā — viņas tiesības uz troni. Lai nostiprinātu savu varu, viņa lika celt sava tēva Tutmosa I pieminekļus un sauca sevi par tēva pirmdzimto meitu. Daudzos pieminekļos viņa lika sevi atēlot kā vīrieti. Hatšepsuta savas valdīšanas laikā pārrakstīja dažādus Tutmosa I valdīšanas laikā sarakstītus tekstus. Tajos viņa iekļāva, ka neilgi pēc viņas dzimšanas Tutmoss I izraudzījies viņu par savu mantinieci. Viņa iznīcināja ziņas par Tutmosa II valdīšanas laiku, lai izskatītos, ka tronis uzreiz nodots viņai. Pēc Hatšepsutas nāves Tutmoss III centās iznīcināt visas liecības par savas pamātes valdīšanu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hatšepsuta.
