Edīte Šteina
| Edīte Šteina Krusta Svētā Terēze Benedikta | |
|---|---|
 Edīte Šteina ap 1938—1939. gadu | |
| Jaunava, Mocekle | |
| Dzimis |
1891. gada 12. oktobrī Breslava, Vācijas impērija (tagad Vroclava,  Polija) |
| Miris |
1942. gada 9. augustā (50 gadu vecumā) Aušvicas nāves nometne, Trešais reihs (tagad Polija) |
| Godā | Romas katoļu baznīca |
| Beatifikācija |
1987. gada 1. maijā, Ķelne — pāvests Jānis Pāvils II |
| Kanonizācija | 1998. gada 11. oktobrī — pāvests Jānis Pāvils II |
| Piemiņas diena | 9. augusts |
| Simboli | dzeltena Dāvida zvaigzne, liesmas, grāmata |
| Svētais aizbildnis | Eiropa, vecāku zaudēšana, mocekļi |
Edīte Šteina (vācu: Edith Stein, ordeņa vārds Krusta Terēze Benedikta (latīņu: Teresia Benedicta a Cruce); dzimusi 1891. gada 12. oktobrī, mirusi 1942. gada 9. augustā) bija ebreju izcelsmes vācu kristīgā filozofe, mūķene, katoļu svētā un mocekle. Gājusi bojā Aušvicas nāves nometnes gāzes kamerā. Kanonizējis Jānis Pāvils II 1998. gadā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi ticīgu ebreju ģimenē Breslavā, Vācijas impērijā (mūsdienās Vroclava, Polijā). Tēvs nomira, kad meitenei bija divi gadi, un viņu izaudzināja māte. Jaunības dienās kļuva par agnostiķi. Studēja vācu valodu, psiholoģiju, filozofiju un vēsturi Breslavas, Getingenes un Freiburgas universitātēs. Getingenes universitātē viņas doktora disertācijas vadītājs bija Edmunds Huserls. Strādāja arī ar Martinu Heidegeru. Pirmā pasaule kara laikā darbojās kā žēlsirdības māsa.
Pēc kara Edīti Šteinu sāka interesēt reliģija. 1922. gada 1. janvārī, daļēji ietekmējoties no Svētās Avilas Terēzes dzīves aprakstiem, viņa pārgāja katolismā. No 1922. līdz 1932. gadam pasniedza dominikāņu meiteņu skolā Špeierā, kur tulkoja vācu valodā Akvīnas Tomu. 1932. gadā viņa kļuva par pasniedzēju Pedagoģijas institūtā Minsterē.
Kad 1933. gadā, nacistiem nākot pie varas, Edītei Šteinai antisemītisko likumu dēļ bija jāpamet darbs, viņa iestājās Baskājaino karmelīšu klosterī Ķelnē. Lai izvairītos no vajāšanām, 1938. gadā ordenis pārcēla Edīti Šteinu uz klosteri Ehtā, Nīderlandē. 1942. gada 20. jūlijā Nīderlandes bīskapu konference nosodīja nacistiskās Vācijas rasismu. Atriebjoties, Nīderlandes reihskomisārs Artūrs Zeiss-Inkvarts pavēlēja arestēt visus ebrejus, kuri bija pārgājuši citā ticībā. Edīte Šteina kopā ar māsu tika arestētas un aizsūtītas uz Aušvicas nāves nometni, kur tika nogalinātas.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edīte Šteina |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edīte Šteina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Edītes Šteinas lapa Špeieras diecēzē (piecās valodās)
- Edītes Šteinas arhīvs (vāciski)
|