Bosnija un Hercegovina
| Bosnija un Hercegovina Bosna i Hercegovina Босна и Херцеговина |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Intermeco |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Sarajeva | |||||
| Valsts valodas | serbu valoda horvātu valoda bosniešu valoda |
|||||
| Valdība | Federāla parlamentāra konstitucionāla republika | |||||
| - | Prezidenti | Deniss Bečirovičs (Denis Bećirović, bosnietis) Žeļka Cvijanoviča (Željka Cvijanović, serbiete) Žeļko Komšičs (Željko Komšić, horvāts) |
||||
| - | Premjerministrs | Borjana Krišto | ||||
| Neatkarīga no Dienvidslāvijas kopš 1992. gada 5. aprīļa | ||||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 51 129 km² (127.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2011. gadā | 3 839 737 (128.) | ||||
| - | Blīvums | 90/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $32,59 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 7,064.84 | ||||
| Valūta | Bosnijas konvertējamā marka | |||||
| Laika josla | UTC (UTC+1) | |||||
| Interneta domēns | .ba | |||||
| Tālsarunu kods | +387 | |||||
Bosnija un Hercegovina (horvātu: Bosna i Hercegovina, BiH, serbu: Босна и Херцеговина, БиХ) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melnkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.
Kopš 2022. gada 15. decembra Bosnija un Hercegovina ir Eiropas Savienības kandidātvalsts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nosaukums ir cēlies no Bosnas upes nosaukuma. 12. gadsimta vidū izveidojās Bosnijas banats, kas atradās Ungārijas Karalistes vasaļatkarībā. 1377. gadā Bosnija kļuva par neatkarīgu karalisti. 15. gadsimta bosniešu hercoga Stefana Vukčiča Kosača pārvaldīto Bosnijas daļu sāka dēvēt par Hercegovinu.
No 1463. līdz 1878. gadam Bosnija un Hercegovina atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 1878. gadā pēc Krievu—turku kara šo teritoriju nodeva Austroungārijai, kas to oficiāli anektēja 1908. gada Bosnijas krīzes laikā. Pēc Pirmā pasaules kara sabrukušās Austroungārijas teritorijā tika pasludināta Slovēņu, horvātu un serbu valsts, kas apvienojās ar Serbijas Karalisti, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Karalisti.
Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika, kas atradās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Serbu pretestība izraisīja Bosnijas karu, kurā no 1993. gada sākuma līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties gan ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, gan ar Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.[2] 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā[3] un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.[4]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2013. gada tautas skaitīšanu Bosnijā un Hercegovinā dzīvoja aptuveni 3,53 miljoni cilvēku. Mūsdienās iedzīvotāju skaits ir samazinājies, galvenokārt saistīts ar emigrāciju un zemāku dzimstību.
Etniskās grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bosnija un Hercegovina ir mājvieta trim lielākajām etniski reliģiskajām grupām:
- Bosnieši — musulmaņi, aptuveni 50% no iedzīvotājiem.
- Serbi — pareizticīgie, kas veido aptuveni 30% no iedzīvotājiem.
- Horvāti — katoļi, apmēram 15% no iedzīvotājiem.
Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji ir diezgan nevienmērīgi izkliedēti. Bosnieši ir vairāk koncentrēti Federācijas teritorijā, savukārt serbi dominē Serbu Republika teritorijā, un horvāti dzīvo galvenokārt valsts dienvidrietumu daļā.
Atsauces un piezīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Report for Selected Countries and Subjects (angliski)
- ↑ COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Arhivēts 2013. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē. Briselē, 2012. gada 11. decembrī
- ↑ «European Commission - Statement». European Commission. 2016-02-15. Skatīts: 2016-02-20.
- ↑ Hahn: Questionnaire is a game changer for future of BiH Arhivēts 2018. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē. 09.12.2016., Delegation of the European Union to Bosnia and Herzegovina
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bosnija un Hercegovina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Florenss Hartmans, Bosnija
- Anna Kataldi, Bosnija — bērnu iesaistīšana karadarbībā
- Šons Magvairs, Bosnija - ķīlnieki
- Gabi Rado, Bosnija - likumīgi militāru triecienu mērķi
- Kristians Amanpurs, Bosnija - militārie un paramilitārie formējumi
- Deivids Rods, Bosnija - negodīgums, nodevība, kara viltība
- Deivids Rifs, Bosnija - humānās palīdzības bloķēšana
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|