Malta
- Šis raksts ir par valsti Vidusjūras centrālajā daļā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Maltas Republika Repubblika ta' Malta Republic of Malta |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: L-Innu Malti |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Valleta 35°53′N 14°30′E / 35.883°N 14.500°E | |||||
| Valsts valodas | maltiešu valoda angļu valoda |
|||||
| Etniskās grupas | 95,3% maltieši 1,6% briti 3,1% citi[1] |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Myriam Spiteri Debono | ||||
| - | Premjerministrs | Roberts Abela | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes | 1964. gada 21. septembrī | ||||
| - | Republika | 1974. gada 13. decembrī | ||||
| Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 316 km² (200.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,001 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 445 426 (171.) | ||||
| - | Blīvums | 1410/km² (7.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $9,893 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $23 971 | ||||
| TAI (2007) | ▲ 0,902 (ļoti augsts) (38.) | |||||
| Valūta | Eiro (€) (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .mt | |||||
| ISO 3166-1 kods | 470 / MLT / MT | |||||
| Tālsarunu kods | +356 | |||||
Malta (maltiešu: Malta, angļu: Malta), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Valsts galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Birkirkara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no mazākajām Eiropas valstīm.
1964. gada 21. septembrī Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Trīs no tām ir apdzīvotas. Tās ir Malta (lielākā sala), Audeša jeb Goco un Kemnuna jeb Komino. Atlikušās divas salas Kemnuneta un Filfla ir neapdzīvotas. Arhipelāgam vistuvāk atrodas Itālijai piederošā Sicīlija (93 km uz ziemeļiem no arhipelāga). 300 km uz dienvidiem atrodas Āfrikas valsts Lībija, un aptuveni 288 km uz rietumiem atrodas Tunisija.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maltā ir subtropu-Vidusjūras klimats ar siltām ziemām un karstām vasarām. Lietus visbiežāk iespējams ziemā, vasaras lielākoties ir sausas.[3] Gada vidējā temperatūra ir 22—23 °C dienā un 15 °C naktī. Gada aukstākais mēnesis ir janvāris, temperatūra svārstās no 12 līdz 20 °C dienā un no 7 līdz 12 °C naktī. Siltākais mēnesis ir augusts, tajā temperatūra svārstās no 28 līdz 34 °C dienā un no 19 līdz 24 °C naktī.[4] Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu galvaspilsētām Maltas galvaspilsētā Valletā ir siltākās ziemas. Vidējā gaisa temperatūra laikā no janvāra līdz februārim svārstās no 15 līdz 16 °C dienā un no 9 līdz 10 °C naktī.[5] Lielas gaisa temperatūras svārstības Maltā ir retas. Malta ir viena no retajām vietām Eiropā, kas visu gadu ir zaļas. Maltā saule spīd ap 3000 stundām gadā, vidēji dienā vismaz 5 saulainas stundas decembrī un vismaz 12 saulainas stundas dienā jūlijā.[6]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Malta jau 1400. gadā pirms mūsu ēras bija feniķiešu kolonija. Senajos laikos Malta daudz reizes mainījusi saimniekus. Feniķieši, grieķi, kartāgieši, romieši, vandaļi, goti, bizantieši (no 533. g.).
Romiešu valdīšanas laikā Malta bija slavena ar saviem audumiem. Tiek uzskatīts, ka pirmie maltieši tika pievērsti kristietībai pēc tam, kad kuģis, uz kura atradās apustulis Pāvils, avarēja pie Maltas krastiem 58. gadā.
Viduslaikos Malta nokļuva arābu rokās, Maltas tirdzniecība tika iznīcināta, Malta kļuva par pirātu bāzi.
1090. gadā Maltu iekaroja Sicīlijas Rožērs I. Četru gadsimtu laikā Maltas liktenis bija saistīts ar Sicīlijas karalistes vēsturi.
1530. gadā imperators Kārlis V piešķīra Maltu bruņotajam joanītu ordenim, kas kopš tā laika pieņēma Maltas ordeņa vārdu. 1565. gadā joanīti spēja novērst turku uzbrukumu. Bruņinieku spēks gadu gaitā vājinājās.
1798. gadā Maltā ieradās Napoleona flote, kas bija ceļā uz Ēģipti. Napoleons lūdza drošu līci, lai papildinātu saldūdens krājumus. Pēc tam, kad bruņinieki atteicās apgādāt Napoleona floti ar ūdeni, viņš nosūtīja uz salu spēkus, kas apdraudēja galvaspilsētu Valletu. Lielmestrs Ferdinands fon Hompešs kapitulēja, un Napoleona armija palika uz salas vēl vairākas dienas, kuru laikā viņi izlaupīja daļu Maltas ordeņa bagātību. Napoleons izveidoja administratīvo kontroli Maltā, atstājot tajā gubernatoru un garnizonu, bet pats devas uz Ēģipti. Napoleons salā izveidoja liberālu tiesību sistēmu, kas bija līdzīga tai, kas attīstījās Francijā pēc revolūcijas. Tā aizstāja arhaisko feodālo tiesību sistēmu, kas līdz tam pastāvēja salā. Napoleons atbrīvoja 2000 Maltas vergus musulmaņus.
Maltieši sacēlās un ar neapoliešu un britu karaspēka palīdzību Francijas garnizonu piespieda kapitulēt. 1800. gada 5. septembrī briti okupēja Maltas galvaspilsētu Valletu un pacēla britu karogu. Malta kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Anglis Aleksandrs Bols kļuva par salas militāro gubernatoru. Saskaņā ar Parīzes miera līgumu 1814. gadā Malta tika nodota Lielbritānijai. Briti to pārveidoja par savu koloniju un jūras bāzi.
1921. gadā Malta ieguva pašpārvaldi.
1964. gadā Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Par republiku tā tika pasludināta 1974. gadā, bet līdz 1979. gadam Lielbritānijas spēki vēl atradās salā.
Malta pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā pēc 2003. gada referenduma.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maltas ekonomikas galvenās nozares ir tūrisms un ostu pakalpojumi. Malta ir viens no lielākajiem pasaules angļu valodas mācīšanās centriem un pieņem studentus no visas pasaules. Maltā ir arī vairāki lieli uzņēmumi, kuriem nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks: mikroshēmu ražošana (ST Electronics), banknošu drukāšana (De La Rue), gaisa kuģu tehniskā apkope (Lufthansa Technics), programmēšana utt. Malta ir populāra kino filmēšanas vieta. Maltā tika veidotas filmas "Gladiators", "Minhene", "Da Vinči kods" un citas.
Kopš 2008. gada 1. janvāra Maltas liras vietā Malta apgrozībā ir ieviesusi eiro.
Crafts Village ir populārs suvenīru tirgus, kas sastāv no daudziem paviljoniem, kur var iegādāties Maltas tautas amatniecības produktus. Malta ir pazīstama ar daudzkrāsainiem stikla izstrādājumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ (angliski) «Malta: general data of the country». populstat.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-25. Skatīts: 2010-04-15.
- ↑ (angliski) «Malta». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
- ↑ ^ The Maltese Islands, Department of Information — Malta.
- ↑ ^ Weather of Malta — MET Office in Malta International Airport
- ↑ ^ a b c "Valletta Climate Guide". Retrieved 5 June 2009.
- ↑ ^ a b "Met Office: Climate averages 1971—2000". Met Office. Retrieved 20 September 2011.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||
|