[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Bleda

Vikipēdijas lapa
Bleda
pilsēta
Bled
Bleda
Emblēma: Bleda
Emblēma
Bleda (Slovēnija)
Bleda
Bleda
Bleda (Eiropa)
Bleda
Bleda
Koordinātas: 46°22′N 14°07′E / 46.367°N 14.117°E / 46.367; 14.117Koordinātas: 46°22′N 14°07′E / 46.367°N 14.117°E / 46.367; 14.117
Valsts Karogs: Slovēnija Slovēnija
Statistiskais reģions Goreņskas reģions
Pašvaldība Bledas pašvaldība
Platība
 • Kopējā 188,5 km2
Augstums 507,7 m
Iedzīvotāji (2019)
 • kopā 4 929
 • blīvums 43,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 4260
Mājaslapa www.bled.si
Bleda Vikikrātuvē

Bleda (slovēņu: Bled, izrunā: /ˈbleːt'/, vācu: Veldes,[1] (senākos avotos arī Feldes)[2] ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos. Tā ir Bledas pašvaldības administratīvais centrs. Bleda ir viens no nozīmīgākajiem tūristu galamērķiem Goreņskas reģionā un Slovēnijā kopumā, piesaistot apmeklētājus no visas pasaules. Pilsētā 2014. gadā dzīvoja apmēram 8000 iedzīvotāju.

Apdzīvotas apmetnes šajā reģionā veidojušās kopš mezolīta laikiem, mūsdienu apdzīvotā vieta, iespējams, radusies ap 600. gadu slāvu apmetņu veidošanās laikā Austrumu Alpos. Pēc tam, kad slāvu Karantāniju 788. gadā iekaroja franki, šī teritorija nonāca Bavārijas hercogistes ietekmē.

Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gadā Bleda un pārējā Goreņjes reģiona daļa nonāca Dienvidslāvijas Karalistes pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci. Šo tradīciju turpināja Dienvidslāvijas līderis Josips Brozs Tito, kad viņš šeit 1947. gadāuzcēla savu vasaras rezidenci.

Mūsdienu pilsēta sāka veidoties 19. gadsimta vidū no Gradas, Mlino, Rečicas, Zagorices un Želečes ciemiem, kas ieskauj ezeru. Tajā laikā zemnieki sāka pārdot zemi gar austrumu ezera krastu turīgiem cilvēkiem villu būvniecībai, un Gradas, Zagorices un Želečes ciemi sāka apvienoties. Bleda par pilsētu oficiāli tika atzīta 1960. gadā.

Bledas krēmšnite

Bleda ir pazīstama ar ledāju veidoto Bledas ezeru, kas ir nozīmīgs tūrisma objekts. Uz klints, no kuras paveras skats uz ezeru, atrodas ikoniskā Bledas pils. Pilsēta Slovēnijā ir pazīstama arī ar vaniļas un krējuma kūku krēmšniti (slovēņu: : kremšnita, kremna rezina).

Mazā salā ezera vidū atrodas Marijas debesbraukšanas svētceļojuma baznīca, kas veltīta Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai (slovēņu: Cerkev Marijinega vnebovzetja); apmeklētāji bieži zvana tās zvanu, jo ​​sena leģenda apgalvo, ka tas sniedz veiksmi, tam kurš to skandina. Uz salu var nokļūt ar tradicionālu koka laivu ar plakanu dibenu pletnu (slovēņu: :pletna), kas ir daļa no tika 23 laivu flotes, kuras drīkst braukt ezerā, lai aizsargātu ezera tīrību. Šīs laivas kopš 18. gadsimta pārvalda dažas ģimenes. Bledas ezera salā ir kāpnes ar 99 pakāpieniem. Vietējā slovēņu kāzu tradīcija ir, ka vīrs savu jauno līgavu nes pa šiem pakāpieniem, kuru laikā līgavai jāklusē.

  1. Leksikon občin kraljestev in dežel zastopanih v državnem zboru, vol. 6: Kranjsko. 1906. Vienna: C. Kr. Dvorna in Državna Tiskarna, p. 146.
  2. de Luca, Ignaz. 1790. Geographisches Handbuch von dem östreichischen Staate, vol 2. Vienna: Johann Paul Krauß, p. 137.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]