Dānija
- Šis raksts ir par daļu no Dānijas Karalistes. Par par visu valsti, ieskaitot Grenlandi un Fēru Salas, skatīt rakstu Dānijas Karaliste.
Dānija (dāņu: Danmark, IPA: [ˈtænmak]) ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos. Tā robežojas ar Vāciju dienvidos, Kanādu rietumos (Hansa salā), bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī autonomās Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Dānija ar 5,9 miljoniem iedzīvotāju (2024) ir sešpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.
| Dānija Danmark |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: nav (Karaliskā devīze: Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke "Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks") |
||||||
| Himna: Der er et yndigt land Karaliskā himna: Kong Christian stod ved højen Mast |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Kopenhāgena 094) 55°43′N 12°34′E / 55.717°N 12.567°E | |||||
| Valsts valodas | dāņu valoda1 | |||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Karalis | Frederiks X | ||||
| - | Premjerministrs | Mete Frederiksena | ||||
| Konsolidācija | ap 980. gadu | |||||
| Iestāšanās ES | 1973. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 43 094 km² (134.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,62 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2022. gadā | 5 910 577 (114.) | ||||
| - | Blīvums | 137,65/km² (78.) | ||||
| IKP (PPP) | 2022. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | ▲$406.011 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | ▲$69,273 | ||||
| Džini koef. (2021) | 27.0 (zems) | |||||
| TAI (2021) | ▲0.948 (augsts) (6.) | |||||
| Valūta | Dānijas krona (DKK) |
|||||
| Laika josla | CET2 (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST2 (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .dk2,3 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 208 / DNK / DK | |||||
| Tālsarunu kods | +454 | |||||
| 1 | Grenlandē oficiāla arī grenlandiešu valoda, Fēru Salās fēriešu valoda. Vācu valoda ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda Dienvidjitlandes (Sønderjylland) reģionā. | |||||
| 2 | Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi. | |||||
| 3 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
| 4 | Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299. | |||||
Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija un Dānijas karalis ir Frederiks X. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, ESAO, EDSO un Šengenas zonas dalībvalsts. ANO Pasaules laimes ziņojumā daudzus gadus atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē.[1] Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.
Vēsture
labot šo sadaļuUzskata, ka dāņi Jitlandes pussalā un tuvākajās salās ieradušies no Skandināvijas pussalas dienvidu daļas 5.—6. gadsimtā, izspiežot no šejienes kimrus, jitus, angļus, sakšus u. c. ciltis, kas bija spiestas meklēt patvērumu Britu salās. Dāņu ķēniņš Sveins I 1013.—1014. gadā iekaroja daļu Anglijas. Viņa dēls Knuts, jeb Kanuts II pārvaldīja Angliju (1016—1035), Dāniju (1018—1035) un Norvēģiju (1028—1035). 1168. gadā Valdemārs I Lielais iekaroja Rīgenes salu. Valdemāra II valdīšanas laikā 1220. gadā dāņu rokās nonāca liela daļa Igaunijas un Livonijas, taču 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un Ziemeļigauniju. Dānija spēlēja vadošo lomu 1397. gadā izveidotajā Kalmāras ūnijā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Livonijas kara laikā Dānija uz laiku ieguva kontroli pār Kurzemes bīskapiju (1560—1585) un Sāmsalu (1560—1645), tomēr dāņu prinča Magnusa mēģinājums kļūt par Livonijas karali bija neveiksmīgs.
Pēc Otrā Ziemeļu kara ar Zviedriju 1658. gadā Dānija bija spiesta atdot tai Skones provinci, bet 1814. gadā kā zaudētāja Napoleona karos bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1864. gadā pēc Otrā Šlēsvigas kara Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un Holšteinu Prūsijai. Pirmajā pasaules karā Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušā plebiscīta saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande). Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju.
Pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas kopienas (Eiropas savienības priekšteces) dalībvalsti.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu
Dānija atrodas Ziemeļeiropā, tās krastus rietumos apskalo Ziemeļjūra, bet austrumu krastus — Baltijas jūra. Valstij ir 68 km gara sauszemes robeža ar Vāciju, bet 2022. gadā oficiāli izveidota robeža ar Kanādu. Jūras šaurumu starp Norvēģiju un Dāniju sauc par Skageraku, bet starp Zviedriju un Dāniju — par Kategatu. Šaurākajā vietā starp Zviedriju un Dāniju atrodas Ēresunda šaurums, kas ir 4 km plats.[2]
Dānijas teritorijas lielāko daļu (70%) aizņem Jitlandes pussala, kura 340 km uz ziemeļiem no Vācijas robežas iestiepjas Ziemeļjūrā.[3] Pusi krasta līnijas garuma veido salas. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas, kuras aizņem 2/5 no valsts platības, un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lollande un Bornholma. Dānijai pieder arī tās bijušās kolonijas, kuras pašlaik ir autonomas Dānijas sastāvdaļas — pasaulē lielākā sala Grenlande un Fēru salas.[2]
Dānijas teritorija ir viena no zemākajām un līdzenākajām pasaulē. Gandrīz visa valsts teritorija atrodas vidēji 30 metrus virs jūras līmeņa.[3] Dānijas augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa. Dānijas rietumu un ziemeļrietumu piekraste ir maz izrobota, bet austrumu piekrastē ir daudz juras līču. Vietām Jitlandes pussalā iestiepjas fjordi, kas veido blīvu, taču gandrīz nekuģojamu upju tīklu. Lielākais fjords ir Limfjords, kurš atrodas Jitlandes ziemeļrietumu daļā. Dānijā ir arī daudz purvu, no kuriem liela daļa mūsdienās ir nosusināti, ir daudz mazu ezeru, it sevišķi Jitlandes rietumu daļā.[2]
Dānijas platlapju mežus izganīja, tāpēc no 18. līdz 19. gadsimtam tika stādīti jauni meži, kas galvenokārt ir egļu. kā arī skābaržu un ozolu meži. Lielākie mežu masīvi ir rietumu un ziemeļu Jitlandes pussalā. Meži aizņem 11 % valsts teritorijas. Dānijā ir gan velēnu podzolētās, gan aluviālās, gan mežu brūnās augsnes, bet 3/4 valsts platības aizņem tīrumi — cilvēka pārveidotas augsnes un augu valsts, ir izveidojusies kultūrainava, kurā ir maz dabisko sastāvdaļu.[2]
Klimats
labot šo sadaļuDānijā valda mērens klimats. Ziemeļjūras, Atlantijas okeāna un siltās Golfa straumes ietekme, ko atnes mērenajos platuma grādos valdošie vēji, padara vasaru vēsāku, ziemu maigāku, bet laiku — miglaināku, tādēļ ziemā vidējā temperatūra ir ap 0 °C, bet vasarā ap 16,6 °C.[2]
Valsts pārvalde
labot šo sadaļu
Dānija ir konstitucionālā monarhija. Tajā ir pārstāvības parlamentārā sistēma, kurā valdības vadītājs ir premjerministrs, bet valsts galva — monarhs, kura rokās oficiāli ir izpildvara, lai gan faktiski tā pienākumi ir tikai reprezentatīvi un ceremoniāli.[4] Pašreizējais karalis Frederiks X troni mantoja no savas mātes Margrētes II 2024. gadā. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam Folketingam ar 179 deputātu vietām, kas tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Tiesu vara pieder Augstākajai tiesai, kuras tiesnešus uz mūžu ieceļ monarhs.[5]
Politiskā sistēma, kas apvieno parlamentāro demokrātiju un konstitucionālo monarhiju, Dānijā pastāv kopš 1901. gada. Tā pārdzīvojusi iekšpolitisko spriedzi t.s. Lieldienu krīzes laikā 1920. gadā, kad valdība noraidīja karaļa aicinājumu sarīkot jaunas vēlēšanas, un nacistu okupāciju no 1940. līdz 1945. gadam. Pašreizējā konstitūcija kopš tās pieņemšanas 1953. gadā palikusi nemainīga.[6]
Demogrāfija
labot šo sadaļu
Dānija ir apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi no ģermāņu cilts — dāņiem, kuri apdzīvoja Skones pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. 2022. gadā Dānijā dzīvoja 5,91 miljons iedzīvotāju, kas ir aptuveni 4 reizes vairāk nekā 19. gadsimta vidū. Lielais dabiskais pieaugums izskaidrojams ar lielu dzimstību un mirstības, tai skaitā arī bērnu mirstības, samazināšanos, pilnveidojoties veselības aprūpes sistēmai. Emigrantu skaits no Dānijas uz ASV 19. gadsimtā bija neliels — aptuveni 350 tūkstoši cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija lielāks kā 30. gados, jo samazinājās mirstība. Pēdējo gadu laikā, palielinoties vecu cilvēku skaitam, pieaug mirstība, bet dzimstība samazinās. Zīdaiņu mirstība Dānijā ir līdzīga kā citur Ziemeļu un Rietumeiropā.[2]
2/3 iedzīvotāju dzīvo salās, un visvairāk apdzīvota ir Zēlandes sala. Tā aizņem 16 % valsts platības, un tajā dzīvo 2/5 Dānijas iedzīvotāju. Zēlandē vidējais iedzīvotāju blīvums ir 300 cilv./km². Vismazākais iedzīvotāju blīvums ir Jitlandes rietumos, kur vidējais iedzīvotāju blīvums ir 55—56 cilv./km². Dānijā kopumā vidējais iedzīvotāju blīvums ir 120 cilv.km².[2] Lielākā daļa Dānijas iedzīvotāju (86 %) ir dāņi. Vairākums jeb aptuveni 90 % dāņu dzīvo Dānijā, aptuveni 6 % — ASV un gandrīz 2 % Kanādā. Mūsdienās Dienvidjitlandē — Ziemeļšlēsvigā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši vāciešu. Trijās Dānijai piederošajās salās dzīvo ap 3 tūkstoši frīzu, Fēru salās — ap 50 tūkstošu fēru un Grenlandē — ap 55 tūkstošu inuītu. Dānijā dzīvo arī ap 10 tūkstošu zviedru un aptuveni tikpat daudz norvēģu. Valstī ir neliels skaits turku, irākiešu, irāņu, pakistāņu, somāliešu, kā arī imigrantu no kādreizējās Dienvidslāvijas.[3]
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuDānijai ir attīstīta rūpniecība, kurā tiek izmantotas augstās tehnoloģijas, un attīstīts lauksaimniecības sektors. Valsts un valdība rūpējas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem augstu sociālo garantiju un dzīves līmeni.[5]
Dānijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,5 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (19,3 %) un rūpniecība (18,2 %). 52 % no Dānijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (14 % Vācijā un 9 % Zviedrijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (11 %) un Norvēģija (6 %). 69 % importa ir no ES dalībvalstīm (22 % no Vācijas, 13 % no Zviedrijas un 9 % no Nīderlandes), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (8 %) un Norvēģija (4 %).[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Pasaulē laimīgākā valsts ir Dānija, Latvija - starp Lībiju un Kipru». Delfi. LETA. 2016. gada 16. marts. Skatīts: 2016. gada 25. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9.-10. klasei. Riga. 1994. ISBN 9984-504-26-3. OCLC 837528839.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Clive Gifford. Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija. [Rīga] : Zvaigzne ABC, [©2005]. ISBN 9984-36-878-5. OCLC 847262173.
- ↑ 4,0 4,1 «Dānija». european-union.europa.eu (latviešu). Skatīts: 2022-08-24.
- ↑ 5,0 5,1 Valērijs Roldugins. Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca. Rīgā : Jumava, 2006. ISBN 9984-38-145-5. OCLC 191044745.
- ↑ The book of rule : how the world is governed (1st American ed izd.). London : DK. 2004. ISBN 0-7894-9354-3. OCLC 52601448.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)