[go: up one dir, main page]

Jump to content

Reo Rapa Nui

Nō Wikipedia Māori

Ko te reo Rapa Nui (Vānaŋa Rapa Nui) te reo māori o Rapa Nui. Kotahi mano ngā kaikōrero māori. He reo Poronīhia te reo Rapa Nui.

Kīanga
ʻIorana Kia ora
¿Pē hē a koe? Kei te pēhea koe?
Rivariva a au. Kei te pai ahau.
Āe
ʻIna Kāo
E riva rō Tēnā koa
Māuruuru Ngā mihi

Pūnaha tātaki kupu

[takatā | takatā pūtake]

15 ngā reta o te arapū Rapa Nui. Ka whakaaturia ngā reta me ngā oro ki Te Arapū Oromotu Tāwāhi.

Arapū
Reta A E H I K M N Ŋ O P R T U V ʻ
Oro /a/ /e/ /h/ /i/ /k/ /m/ /n/ /ŋ/ /o/ /p/ /ɾ/ /t/ /u/ /β/ /ʔ/

Ka tuhia ngā oropuare roa ki ngā tohutō.

Orokati
Ngutu Niho Takamuri Korokoro
Whakamutu p t k ʔ
Iho m n ŋ
Patō ɾ
Tiotio β h
Oropuare
Takamua Takamuri
Tata i iː u uː
Waenga e eː o oː
Tuwhera a aː
Tūkapi
Takitahi Takirua Takitini
Kiritūnei Kauawhi tāua tātou
Kaupare au māua mātou
Kiritūnā koe kōrua
Kiritūrā ia rāua
Hokinga (ai)
Tūkapi riro
Whānui Kaupapa Whaioranga
Whānui te o mo
Kiritūnei takitahi “A” tāʻaku āʻaku māʻaku
“O” tōʻoku ōʻoku mōʻoku
Kiritūnā takitahi “A” taʻa āʻau māʻau
“O” tuʻu ōʻou mōʻou
Kiritūrā takitahi “A” tāʻana āʻana māʻana
“O” tōʻona ōʻona mōʻona
Pūtohu
Takitahi
Pū tautuhi te
Pūnoa Whānui he
Tētahi e tahi
Tētahi atu tētahi
Pūmoko a
  • Ka whakamahia te pūmoko pēnei me te reo Māori. Engari, ka kīia hoki mō ngā tūkapi i muri i te tūmahi.
  • Ka taea te tāpiri te “ŋā” ki muri, kia whakatakitinitia te tūingoa, e whai ake rā.
Tūwāhi
Mea Wāhi
Tūkapi Tūkē
Whānui ira
Tū nei nei
Tū nā ena
Tū rā era
Hokinga tau, tou, tū

Kia kīia te “tēnei mea”, me kī te “te meʻe nei”.

Tūwāhi
ruŋa runga
raro raro
roto roto
haho waho
muʻa mua
tuʻa muri
muri e tata ana ki
vāeŋa waenga
Pūhono
i i, kei
ki ki
mai mai i
hai e whakamahi ana i
a, o a, o
mo mā, mō
pērā me
ʻātā tae noa ki
e e (hei kupukiri)
Whakarerekē
mai mai
atu atu
iho inātatanei
taʻatoʻa katoa
takoʻa hoki
ananake tahi
pēaha pea
hakaʻou anō
noa
rawa
iŋa -tanga

Ko te “haka-” te kūmua pūtake.

Tūpātai
aha aha
ai wai
hea
iaŋahē inahea
ʻahē āhea
hia hia

Ka whakamahia te “pē hē” hei “pēhea”.

Wāmahi
he e (whānui)
e e (hei motukore) Ka whakamahia hoki te “ʻana” (te āhua poto o te “'ā” rānei) i muri i te tūmahi.
ko kua
i
ka ka, e (hei tūhau)
ana ka, ina
Whakakore
ʻina ehara, kāore (he) Ka whakakapi i te punga wāmahi.
ʻina ko kaua
kai kāore anō
e ko kāore e
taʻe
kore kore
Ētahi atu kīanga
ʻe ā, me
ʻo rānei
pero engari
nōatu ahakoa
o ira nō reira