Zvezda (SKS)
Zvezda (no krievu — 'zvaigzne') ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) krievu segmenta modulis. Tas bija stacijas trešais komponents, kas nodrošināja dzīvības nodrošināšanas sistēmas, stacijas vadību, sakarus, kā arī dzīvošanas vietas diviem apkalpes locekļiem.[1] Līdz ar citu komponentu pievienošanu, ar laiku daļa no šīm funkcija pārgāja uz citiem moduļiem. Modulis izgatavots Krievijas korporācijā Eņergija. Zvezda tika palaista 2000. gada 12. jūlijā, saslēdzās ar SKS 2000. gada 26. jūlijā.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvezda modulis sastāv no trīs nodalījumiem. Lielākais ir darba nodalījums, kurā apkalpe dzīvo un strādā. Tam vienā galā ir pārejas nodalījums, kurā ir trīs saslēgšanās mezgli. Otrā galā ir nehermētisks iekārtu nodalījums ar dzinējiem un degvielas tvertnēm, kuram vidū ir eja uz ceturto saslēgšanās portu. Moduļa masa ir 18 051 kg, tā garums ir 13,1 m. Zvezda ir divi saules bateriju paneļi, kuru izpletums ir 29,7 m.
Pārejas nodalījums ir hermētiski noslēdzams, un to ārkārtas gadījumā var izmantot kā slūžu kameru, tomēr šādam mērķim tā vēl nav izmantota, jo tas ir riskanti — lūkas bojājuma gadījumā Zvezda modulis tiktu nošķirts no pārējās stacijas daļas. Iziešanai kosmosā no krievu segmenta tiek izmantota Pirs slūžu kamera, kas pievienota pie Zvezda apakšējā porta.
Zvezda modulī ir guļvietas diviem kosmonautiem atsevišķās kabīnēs, tualete un citas higiēnas ierīces, kā arī virtuve ar ledusskapi un saldētājkameru. Tajā ir galvenie krievu segmenta datori vadībai un navigācijai. Moduļa sienās ir 14 iluminatori. Skābekļa iegūšanai tiek izmantots Eļektron ģenerators, kurš no kondensētā un izlietotā ūdens iegūst skābekli un ūdeņradi. Ūdeņradis kā lieks tiek izvadīts ārā kosmosā, bet skābekli izmanto elpošanai. Modulim ir 16 mazi dzinēji un divi lieli dzinēji. Elektroenerģijas uzkrāšanai ir astoņas akumulatoru baterijas.
Starptautiskajā kosmiskajā stacijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gada 26. jūlijā Zvezda automātiskā režīmā pievienojās Zarja moduļa galā. Jūlija beigās SKS vadības funkcijas pārņēma Zvezda datori (pirms tam to veica Zarja).[2]
2000. gada 11. septembrī Space Shuttle misijas STS-106 laikā Edvards Lu un Jurijs Maļenčenko 6 stundu 14 minūšu iziešanā veica kabeļu savienošanas darbus abu moduļu ārpusē (4 elektroenerģijas kabeļi, 4 video un datu kabeļi, kā arī optiskais vads telemetrijai).[3] Nākamajā dienā STS-106 apkalpe pirmo reizi atvēra lūkas un iegāja modulī.[4]
Pirmo reizi Zvezda divi lielie dzinēji tika izmantoti 2007. gada 25. aprīlī, lai paaugstinātu stacijas orbītas augstumu.[5]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ISS and STS Commercial Off-The-Shelf Router Testing Arhivēts 2009. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., Ivancic, Bell and Shell, NASA Technical Memo TM-2002-211310.
- ↑ «STS-106». NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. augustā. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.
- ↑ «STS-106 Report # 07». NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.
- ↑ «STS-106 Report # 10». NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. augustā. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.
- ↑ «International Space Station Status Report: SS07-23». NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. martā. Skatīts: 2008. gada 15. februārī.
| |||||||||||||||||||||||||
| ||||||