Valensijas Karaliste

Valensijas Karaliste pastāvēja mūsdienu Spānijas Karalistes teritorijā no 1238. līdz 1707. gadam un bija viena no Aragonas kroņa zemēm. Izveidota pēc tam, kad rekonkistas gaitā Aragona iekaroja musulmaņu kontrolētās zemes. Karaliste beidza pastāvēt, kad Filips V Aragonas kroņa zemes apvienoja ar Kastīlijas kroņa zemēm, izveidojot vienotu Spāniju. Mūsdienu Valensijas apgabals aizņem karalistes bijušo teritoriju. Karalistes galvaspilsēta bija Valensija. Iedzīvotāju vairākums runāja katalāņu valodas valensiešu dialektā un aragoniešu valodā. Valdošā vairākuma reliģija bija katolicisms, islāmam un jūdaismam paliekot mazākuma reliģijām.

1232. gadā Haime I sāka pirmo kampaņu šī reģiona zemju iekarošanai. Otrā kampaņa sākās 1238. gadā, kad 9. oktobrī Haime I iekaroja Valensijas pilsētu. Trešā kampaņa sākās 1243. gadā un beidzās 1245. gadā, kad Haime I paplašināja iekarojumus dienvidu virzienā. Haime II turpināja iekarojumus dienvidos, ieņemot teritorijas, kuras vēlējās pakļaut arī Kastīlija. Iekarotie musulmaņi regulāri rīkoja dumpjus, un to lojalitāte kristiešu karalim bija apšaubāma. Atklāto un slēpto musulmaņu tiesības pakāpeniski ierobežoja, līdz 1609. gadā tos pilnībā izraidīja no valsts.

Karalis saglabāja varu pār piekrastes auglīgākajām un bagātākajām zemēm, saviem aragoniešu feodālajiem vasaļiem piešķirot kalnainas un mazāk auglīgas zemes. Zemes īpašuma tiesības arī ietekmēja arī jauno iedzīvotāju demogrāfiju. Iekšzemē ieradās kastīliešu valodai radniecīgajā aragoniešu valodā runājoši zemnieki. Piekrastē ieradās valensiešu valodā runājošie katalāņi.

15. gadsimta sākumā Valensija sasniedza labklājības uzplaukumu, plaši tirgojoties Vidusjūras reģionā. Amerikas atklāšana un Spānijas impērijas veidošanās, pavērsa galvenos tirdzniecības ceļus uz Amerikām un Āfriku. Pēc Aragonas Ferdinanda kāzām ar Kastīlijas Izabellu, sākās vienotas Spānijas veidošanās. Vidusjūras tirdzniecība kristiešu un musulmaņu karu dēļ kļuva neizdevīgāka. Apmēram 125 000 musulmaņu izraidīšana 1609. gadā iztukšoja daudzus apgabalus un ciematus, samazinot reģiona ekonomisko aktivitāti.

Kristīgās Ibērijas (Pireneju) pussalas valstis no rekonkistas līdz mūsdienām
Portugāles Karaliste (1139 — 1910) (karaļi)	Spānija (1715 — mūsdienas) (karaļi)
	Kastīlijas kronis (1230 — 1715) (karaļi)				Navarras Karaliste (824 — 1841) (karaļi)	Aragonas kronis (1162 — 1716) (karaļi)
	Galisijas Karaliste (409 — 1833) (karaļi)	Astūrijas Karaliste (718 — 924) (karaļi)	Leonas Karaliste (910 — 1230) (karaļi)	Kastīlijas Karaliste (1065 — 1230) (karaļi)		Aragonas Karaliste (1035 — 1707) (karaļi)	Barselonas grāfiste / Katalonijas firstiste (801 — 1714) (grāfi)	Valensijas Karaliste (1238 — 1707) (karaļi)	Maļorkas Karaliste (1231 — 1715) (karaļi)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valensijas Karaliste.