Pirmo apmetni mūsdienu Trentonas teritorijā 1679. gadā dibināja Mahlons Steisijs (Mahlon Stacy) un citi kvakeri. Tās nosaukums bija "Delavēras ūdenskritums" (the Falls of the Delaware), bet vēlāk — "Steisija dzirnavas" (Stacy's Mills). 1714. gadā Filadelfijas tirgotājs Viljams Trents (William Trent) nopirka no Steisija dēla 800 akrus (324 hektārus) zemes un uzsāka celt pilsētiņu, kuru 1719. gadā nodēvēja par Trentonu. Neatkarības kara laikā, 1776. gada Ziemassvētku naktī, ģenerālis Džordžs Vašingtons pārcēla pāri aizsalušajai Delavēras upei 2400 amerikāņu karavīrus, lai nākamās dienas rītā uzbruku 1500 vācu algotņiem, kas kalpoja Britu impērijai un bija apmetušies Trentonā. Pārsteiguma uzbrukuma rezultātā uzvarēja amerikāņi. 1777. gada 2. janvārī Trentonā ieradās britu ģenerālis Lords Kornvoliss (Lord Cornwallis), bet Vašingtons bija jau devies uz Prinstonu, kur atkal sakāva britu karaspēku. Trentona īslaicīgi 1784. gadā un atkārtoti 1799. gadā bija ASV galvaspilsēta. Par Ņūdžersijas štata administratīvo centru tā kļuva 1790. gadā.
1830. gados Trentonā attīstījās rūpniecība, īpaši dzelzs apstrādes nozares.