Trešais Krusta karš

Trešais krusta karš
Vieta Levanta, Anatolija
Komandieri un līderi
Ričards I Lauvassirds Filips II Augusts Frīdrihs I Barbarosa Ungārijas Princis Geza Jeruzalemes Gajs I Hamfrijs IV Balians Tripoles Raimonds III Joselīns III Roberts IV de Sablē Garnjē de Nabluss Meistars Sibrands	Saladins Kilidžs Arslans II Rašids ad-Din Sinans Īzaks II Īzaks Komnenoss
Spēks
Kopā: 36 000—74 000 vīru

Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds pieņem Akonas kapitulāciju

Trešais Krusta karš (1189 — 1192) bija viena no Krusta karu militārajām kampaņām, kuras mērķis bija atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas 1187. gadā pēc kaujas pie Hatinas krita Saladīna vadīto spēku rokās.

Eiropiešu krustnešus šajā kampaņā vadīja tā laika ietekmīgākie monarhi — Frīdrihs I Barbarosa, Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds. Šis karš bija daļēji veiksmīgs, jo eiropiešiem izdevās ieņemt Akonu un noslēgt ar Saladīnu pamieru, kura rezultātā krustnešu kontrolē pārgāja piekrastes josla starp Tiru un Jafu, kā arī svētceļniekiem tika atļauts apmeklēt Jeruzalemi, tomēr kampaņas laikā aizgāja bojā Frīdrihs I Barbarosa un viņa dēls. Krustnešiem tāpat neizdevās atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas palika Saladīna rokās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešais Krusta karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)