[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Tiškeviči

Vikipēdijas lapa
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva".

Tiškeviči (baltkrievu: Тишкевичі, poļu: Tyszkiewicz, lietuviešu: Tiškevičius) bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfa titulu. Pie Tiškeviču dzimtas piederēja vairāki kopvalsts vaivadi un kastelāni.

Tiškeviču dzimtas izcelsmi saista ar Kijevas kņazistes bajāru Timoteju jeb Tišku (ukraiņu: Тышко, ap 1452 – ap 1501), kas pieminēts Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV valdīšanas laikā (1440—1492). Viņam tika piešķirti valdījumi Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Viņa dēls Vasīlijs (Bazils) Tiškovičs (miris 1571) Livonijas kara laikā bija Podlases vaivads (1558—1569) un Smoļenskas vaivads (no 1569), 1569. gadā viņš ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfa titulu. Viņa pēcnācējus sāka dēvēt par grāfiem Tiškevičiem.

Tiškeviču dzimtas piederīgie izvirzījās Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldē Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā (1548—1572). 1569. gada Ļubļinas Seimā Bazils Tiškevičs iestājās pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu ar Polijas karalisti, pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanas konvertējās kalvinismā. Viņa dēls Jurģis Tiškevičs bija Berestjes (Brestas) vaivads (1566—1576), kura dēls Jans Tiškevičs bija Mstislavas vaivads (1611—1615) un Berestjes vaivads (1614—1631) Poļu-krievu kara (1605–1618) laikā. Viņa dēls Kšištofs Tiškevičs (1616—1666) cīnījās pret Hmeļnicka vadīto kazaku sacelšanos (1648—1654), kā Čerņigovas vaivads (1658—1660) piedalījās Otrajā Ziemeļu karā (1655—1661).

Savukārt cita dzimtas atzara pārstāvis Janušs Tiškevičs (ap 1572—1642) piedalījās Poļu—zviedru karā, bija Mstislavas (1621—1626), Traķu (1626—1640) un Viļņas (1640—1642) vaivads. 1627. gadā Janušs Tiškevičs nodibināja Berdičivas klosteri, ko 1630. gadā uzdāvināja karmelītu ordenim.

18. un 19. gadsimtā Tiškeviču dzimta ieguva īpašumus Žemaitijā. Jāzeps Tiškevičs bija Žemaitijas ģenerālstārasts (1742-1754), savukārt Antonijs Tiškevičs (miris 1762) bija Žemaitijas bīskaps. Napoleona karu laikā pulkvedis Mihaels Tiškevičs (1761–1839) cīnījās Napoleona Lielajā armijā, 1811. gadā viņš no Radviliem atpirka nopostīto Biržu muižu, bet 1824. gadā Palangas muižu. Viņa mazdēls Fēlikss Tiškevičs (1870–1932) 1897. gadā uzcēla Palangas pili, bet grāfs Jāzeps Tiškevičs (1868–1917) uzcēla Užutraķu pili pie Traķiem 1895. gadā. 1875. gadā grāfs Aleksandrs Tiškevičs (1864–1945) uzcēla Kretingas muižas pili.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]