[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Taimiņš

Vikipēdijas lapa
Taimiņš
Salmo trutta (Linnaeus, 1758)
Taimiņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaLašveidīgās (Salmoniformes)
DzimtaLašu dzimta (Salmonidae)
ApakšdzimtaLašu apakšdzimta (Salmoninae)
ĢintsAtlantijas laši (Salmo)
SugaTaimiņš (Salmo trutta)
Taimiņš Vikikrātuvē

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij. Angļu valodas ietekmē taimiņu bieži mēdz saukt par jūras foreli (sea trout).

Sistemātikas izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiņam ir 3 pasugas un nominālpasugai ir 3 morfas: divas saldūdens morfas — strauta forele (Salmo trutta m. fario) un Eiropas ezera forele (Salmo trutta m. lacustris), kuras mājo tikai saldūdenī, un anadromā morfa — taimiņš (Salmo trutta m. trutta), kurš ir migrējošs un periodiski dzīvo vai nu jūrā un okeānā, lai barotos, vai saldūdenī, lai nārstotu.[1]

Eiropas ezera forele, kas mājo ezeros, arī ir migrējoša morfa, kas nārstot dodas uz upēm, lai gan nārstošana novērota arī seklākās ezeru piekrastēs. Būtu jāatzīmē fakts, ka okeānā dzīvojošais taimiņš nārsta laikā mīt vienās un tajās pašās upītēs, kurās mājo strauta forele. Abas morfas ir ģenētiski vienādas, bet zinātniekiem nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet saldūdeni, bet otra migrē uz jūru.[2]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiņa dabīgais izplatības areāls saistīts ar Eiropu, Ziemeļāfriku un Āzijas rietumiem, bet tas veiksmīgi introducēts gandrīz visur pasaulē.

Taimiņa dabīgais izplatības areāls aptver Eiropas Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāna piekrastes un saistīto jūru krastus, sākot ar Norvēģijas ziemeļiem un Krievijas Balto jūru un beidzot ar Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā. Izplatības areāla rietumu robeža sasniedz Islandi, bet austrumu robeža sasniedz Arāla jūru un Amudarjas baseinu Afganistānā un Pakistānā.[3]

Taimiņš mājo arī Latvijas jūras piekrastē. Lai nārstotu, tas ienāk upēs. Latvijā sastopama arī taimiņa saldūdens morfa — strauta forele.[4] Strauta forele un ezera forele mājo Eiropas iekšzemes baseinos, īpaši bieži strauta foreles sastopamas kalnainu apvidu avotos.

Introdukcijas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiņš ir introducēts daudzviet pasaulē: Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Austrālāzijā, Āzijā, Āfrikas austrumos un dienvidos. Suga ir veiksmīgi iedzīvojusies un jaunajās teritorijās izveidojusi stabilas populācijas.[5]

Pirmās introdukcijas notika Austrālijā 1864. gadā, kad no Anglijas tika atvesti 1500 ikri, no kuriem garajā ceļā izdzīvoja 300. 1866. gadā taimiņš mājoja arī Tasmanijas upēs, bet 1868. gadā ikri tika izlaisti arī Jaunzēlandes upēs.[6] Dienvidāfrikā taimiņš tika introducēts 1890. gadā, bet 1909. gadā tas jau mājoja Kenijas kalnu avotos. Himalaju upītēs Indijas rietumos taimiņš tika palaists 1868. gadā un 1900. gadā tā populācija jau bija nostiprinājusies Kašmiras un Madrasas reģionos.[7]

Pirmās introdukcijas Ziemeļamerikā notika 1886. gadā Ņūfaundlendā, Kanādā. Mūsdienās vienīgās Kanādas teritorijas, kurās taimiņš nemājo, ir Jukona un Ziemeļrietumu Teritorijas. Introdukcija Dienvidamerikā sākās 1904. gadā Argentīnā. Mūsdienās taimiņš mājo arī Čīles, Peru un Folklenda Salu upēs.[6]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Taimiņam uz sāniem ir nelieli melni un sārti punktiņi, kas atrodas gan virs, gan zem viduslīnijas
Mute ir liela un augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas

Taimiņa ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute liela, ar asiem zobiem, vērsta uz priekšu, augšžokļa gali sniedzas aiz acu aizmugurējās malas.[4] Mugura zilganpelēka vai zeltaini brūna, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem virs un zem sānu līnijas nelieli, melni x-veida plankumi. Uz muguras spuras un astes spuras augšdaļas melni plankumiņi. Taimiņam līdzīgi kā lasim ir taukspura.[4] Mazuļu taukspura ir oranža vai ar sārtu galu.[8]

Taimiņš (Salmo trutta m. trutta)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaudzis taimiņš visbiežāk ir nedaudz mazāks par lasi. Parasti tas ir 40—60 cm garš un sver līdz 10 kg.[8] Tomēr taimiņš var izaugt līdz 140 cm un sasniegt 30,5 kg. Latvijā lielākie taimiņi sasniedz 97 cm garumu un 10 kg svaru.[4] Pirms nārsta tēviņam uz ķermeņa izveidojas sārti plankumiņi, bet apakšžoklis kāšveidīgi izliecas.[4]

Ezera forele (Salmo trutta m. lacustris)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā taimiņš, ezera forele parasti ir 40—80 cm gara, bet lielākie īpatņi sasniedz 150 cm garumu[9] un 27,2 kg svaru.[10]

Strauta forele (Salmo trutta m. fario)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strauta forele vides ietekmē neizaug tik liela kā taimiņš. Pieaudzis īpatnis ir 30—50 cm garš un sver līdz 3 kg.[8] Strauta forele ir arī daudz krāsaināka nekā taimiņš. Tai ir tumša, zaļganbrūna mugura un gaišāki, dzeltenīgāki sāni un vēders. Abās pusēs sānu līnijai izvietoti gan melni, gan sarkani punktiņi, kas ir arī uz muguras spuras. Atšķirībā no okeānā dzīvojošā taimiņa strauta forele pirms nārsta izskatu daudz nemaina.[8] Strauta foreles mazuļus praktiski nav iespējams atšķirt no taimiņa mazuļiem, kas pirmos dzīves gadus pavada upē. Tie visi ir izraibināti ar melniem un sarkaniem punktiņiem.[8]

Bioloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldūdens morfas visu dzīvi pavada saldūdenī, bet anadromā morfa galvenokārt mājo jūrā un okeānā, ierodoties upēs uz nārstu. Pirmo reizi nārstot taimiņš dodas 1—7 gadu vecumā. Anadromās morfas mazuļi upēs pavada 1—7 gadus (Latvijā vairums 2 gadus), līdz sasniedz 10—19 cm garumu.[4]

Kad taimiņš no saldūdens nokļūst jūrā, tā organismā izmainās vielmaiņas procesi. Tas sāk medīt citas zivis un pārvietoties lielākos attālumos, lai gan pamatā tas uzturas piekrastē, ne tālāk kā 3 km no krasta. Taimiņam ir novērota līdz 600 km tāla migrācija no dzimtās upes ietekas. Taimiņa pārvietošanās ātrums ir apmēram 28 km diennaktī. Šī zivs ir vienpate un neveido barus.[4]

Pieaugušie īpatņi jūrā barojas galvenokārt ar reņģēm un brētliņām, kā arī ar stagariem, salakām un citām nelielām zivīm un vēžveidīgajiem.[4][8] Jūras apstākļos taimiņš strauji aug un pieņemas svarā. Turpretī saldūdens foreles, kas dzīvo upēs un ezeros, pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kurus medī gan ūdenstilpes dibenā, gan uzlasa no ūdens virsmas. Tās barojas arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, kurkuļiem un mazām zivtiņām.[8]

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība taimiņam iestājas 2—7 gadu vecumā, kad tas sasniedz 25—50 cm garumu. Taimiņi nārsto laikā no septembra līdz martam, Latvijā oktobrī un novembrī, kad ūdens temperatūra ir 0—9 °C. Nārsts notiek 0,25—3,5 metru dziļumā. Taimiņiem raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kurā piedalās arī upēs nobriedušie maza auguma tēviņi. Mātīte veido ligzdu, nēršot 2000—30 000 ikru, ierokot tos oļainā gultnē. Ikru attīstība ilgst 60—170 dienas.[4]

Latvijas upēs taimiņa kāpuri izšķiļas pavasarī, aprīlī un maijā, kad ūdens iesilst. Kāpuri pārtiek no sava dzeltenuma maisiņa. Kad tas izlietots, mazulis izlien no oļiem un sāk meklēt barību. Iesākumā tie ir sīki ūdens bezmugurkaulnieki, paaugoties tiek medīti lielāki kukaiņi, kāpuri, tārpi un vēžveidīgie.[8] Pirmajā dzīves gadā mazuļi uzturas savas dzimšanas vietas apkārtnē, pavisam nelielā upes teritorijā, slēpjoties aiz akmeņiem un bedrītēs. Ziemu tie pārlaiž zem akmeņiem. Gadu veci mazuļi parasti neizaug garāki par 12 cm, kaut gan to izmērs var būt diezgan atšķirīgs. Parasti upē tie pavada vēl vienu gadu.[8] Savvaļā tiek veidoti hibrīdi ar lasi un avota paliju.[4]

Pēc otrās ziemas anadromās morfas taimiņi dodas uz jūru. Šāda vecuma taimiņus sauc par smoltiem, tie ir kļuvuši sudrabaini un sasnieguši gandrīz 20 cm garumu.[4][8] Savvaļā taimiņš var sasniegt 38 gadu vecumu.[11]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiņam (Salmo trutta) ir papildu divas pasugas:[12]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Trout Science». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 19. oktobrī.
  2. ↑ «Lack of genetic differentiation between anadromous and resident sympatric brown trout (Salmo trutta) in a Normandy population». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. maijā. Skatīts: 2021. gada 20. decembrī.
  3. ↑ Behnke, Robert J.; Williams, Ted (2007). "Brown Trout-Winter 1986". About Trout: The Best of Robert J. Behnke from Trout Magazine. Guilford, CT: Globe Pequot. pp. 45—50. ISBN 978-1-59921-203-6.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 Latvijas Daba: Taimiņš
  5. ↑ "Global Invasive Species Database-Salmo trutta-Distribution" Arhivēts 2020. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. Invasive Species Specialist Group (ISSG) of the IUCN Species Survival Commission. Retrieved 2014-02-01.
  6. ↑ 6,0 6,1 Heacox, Cecil E. (1974). "Back Cast". The Complete Brown Trout. New York: Winchester Press. pp. 7—23. ISBN 0-87691-129-7.
  7. ↑ Newton, Chris (2013). "The Trout in India". The Trout's Tale – The Fish That Conquered an Empire. Ellesmere, Shropshire: Medlar Press. pp. 79–95. ISBN 978-1-907110-44-3.
  8. ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 «Dabiskais vai mākslīgais lasis vai taimiņš?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 19. oktobrī.
  9. ↑ Some characteristics of lake trout salmo trutta m. lacustris
  10. ↑ Salmo trutta lacustris — Project Gutenberg Consortia Center
  11. ↑ Fish Base: Salmo trutta Linnaeus, 1758
  12. ↑ Fish Base: Salmo

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Taimiņš&oldid=4078928"