Tabita Bebita
| ||||||||
Tabita Bebita (Tabitha Babbitt; dzimusi 1779. gadā, mirusi ap 1853. gadu) bija amerikāniete, šeikeru sektas dalībniece, darbarīku izgatavotāja un izgudrotāja. Viņai tiek piedēvēta ripzāģa izgudrošana. Tiek diskutēts, vai tā bija viņa vai citi šeikeri, kas veica šo izgudrojumu. Viņa bija Hārvardas šeikeru kopienas biedre.
Dzīves sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sāra (Tabita) Bebita dzimusi 1779. gada 9. decembrī Masačūsetsas štata Hardvikas pilsētiņā.[1] 1793. gada 12. augustā[1] viņa kļuva par šeikeru biedri Masačūsetsas Hārvardas šeikeru kopienā.[2]
Darbarīku izgatavošana un izgudrošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka Bebita sapratusi, ka apaļš zāģa asmens būtu efektīvāks un 1813. gadā ir izgudrojusi pirmo kokzāģētavā izmantoto ripzāģi. Ripzāģi darbināja mašīna ar ūdens piedziņu, samazinot kokmateriālu zāģēšanai izmantoto piepūli.[3][4] Viņa bija vērojusi vīrus, kas izmantoja divroku zāģi un pamanījusi, ka puse no viņu kustībām tiek izlietotas nelietderīgi.[1] Pirmais viņas izgatavotais ripzāģis atrodas Olbani, Ņujorkas štatā.[5] Viņa savu izgudrojumu nepatentēja, lai to varētu izmantot arī citi, bet pēc trim gadiem ASV to patentēja divi francūži, kad viņi par to uzzināja šeikeru laikrakstos.[4]
M. Stīvens Millers apstrīd, ka Bebita būtu pirmā ripzāģa izgudrotāja, pamatojoties uz viņas pievienošanās datumu sektai. Viņš uzsver, ka ripzāģis ir izgudrots Libānas kalna šeikeru ciematā, to jau 1793. gadā paveicis Eimoss Bišops vai Bendžamins Brūss.[1]
Tiek apgalvots, ka viņa izgudrojusi arī zobu protēžu ražošanas procesu un uzlabotu vērpjamā ratiņa konstrukciju.[6]
Viņai kopā ar Eli Vitniju tiek piedēvēta naglu izgatavošanas procesa no stieples izgudrošana.[5] Būdama šeikere, Bebita nekad nepatentēja savus izgudrojumus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 M. Stephen Miller. Inspired Innovations: A Celebration of Shaker Ingenuity. UPNE; 1 January 2010. ISBN 978-1-58465-850-4. p. 184.
- ↑ Stephen J. Paterwic. Historical Dictionary of the Shakers. Scarecrow Press; 11 August 2008. ISBN 978-0-8108-6255-5. p. 104.
- ↑ «The History of Hardware Tools». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 7. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 Christian Becksvoort. The Shaker Legacy: Perspectives on an Enduring Furniture Style. Taunton Press; 2000. ISBN 978-1-56158-357-7. p. 12.
- ↑ 5,0 5,1 Clara Endicott Sears. Gleanings from Old Shaker Journals. Houghton Mifflin; 1916. p. 275.
- ↑ Stanley, Autumn, Mothers and Daughters of Invention: Notes for a Revised History of Invention (Metuchen, NJ and London: Scarecrow Press, 1993), 259, 472, 500.