Svjatoslavs Igorevičs

Svjatoslavs laivā ieradies Donavas krastā uz miera sarunām ar Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta)

Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta)

Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (grieķu: Σφενδοσθλάβος, baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ, krievu: Святослав Игоревич, ukraiņu: Святослав Ігорович; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959. (vai 962.) gada līdz nāvei 972. gadā, kad viņu, atgriežoties mājup no karagājiena pret Bizantijas impēriju, nogalināja pečeņegi.

Vārda cilme

Svjatoslava vārds ir viņa varjagu vārda "Svens" apvienojums ar senkrievu valodas vārdu "slava", kas nozīmē "Svens slavenais". Pēc cita uzskata Svjatoslava vārds ir viņa priekšteču vārdu Helgi ("Svētais") un Rūriks ("slava") jaundarinājums ^[1]

Dzīvesgājums

Ar sarkanu iezīmēta Kijivas Krievzemes teritorija Svjatoslava valdīšanas sākumā (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa iekarojumi (964.-970.), ar violetu Bizantijas teritorija

Svjatoslavs bija Kijivas Krievzemes lielkņaza Ingvara (Igora) un viņa sievas Helgas (Olgas) dēls. Nestora hronikas tekstā viņa vārds pirmo reizi pieminēts sakarā ar viņa piedzimšanu 942. gadā.^[2] Pēc tēva nogalināšanas, līdz Svjatoslava pilngadībai valdīja viņa māte Helga. Hronikā minēts, ka 946. gadā Helga kopā ar Svjatoslavu vadījusi karagājienu pret drevļaniem, lai atriebtos par lielkņaza Ingvara nogalināšanu, pie kam, četrgadīgais dēls pirmais metis šķēpu uz ienaidniekiem. Ar jaunā valdnieka audzināšanu nodarbojās varjagu karavadoņi Svengelds (Свенгелдъ) un Asmuds (Асмудъ). Pēc kāda 949. gada ieraksta Bizantijas imperatora Konstantīna VII hronikā var secināt, ka šajā laikā Svjatoslavs jau valdījis Nemogārdā (Nogorodas kņaziste). Šajā hronikā Svjatoslavs bez valdnieka titula pieminēts sakarā ar 957. gadā notikušo Helgas viesošanos Konstantinopoles galmā.

Pēc pilngadības sasniegšanas Svjatoslavs tika iecelts par Kijivas lielkņazu un 962. gadā esot atteicies pieņemt kristīgo ticību sarunās ar Svētās Romas impērijas imperatora Otona I sūtņiem. 964. gadā devās karagājienā pret vjatičiem, 965. gadā lejup gar Volgas upi pret hazāriem, tad uz Donas lejteci uz hazāru pilsētu Sarkelu un Tmutarkaņu, kuras iedzīvotāji atzina Kijivas varu.

967. gadā Bizantijas imperators Nikifors Foka nosūtījis uz Kijivu sūtņus ar lielu daudzumu zelta, lai pierunātu Svjatoslavu doties karagājienā pret Pirmo Bulgārijas caristi, kas bija sākusi karu ar Bizantiju. 968. gadā Svjatoslava karaspēks ieņēma Bulgārijas galvaspilsētu Preslavu (Nestora hronikā: Пєрєӕславец) un esot gatavojies šeit dibināt savu rezidenci, bet jau nākamajā gadā viņš bija spiests atgriezties Kijivā sakarā ar pečeņegu uzbrukumu. 969. gada jūlijā nomira viņa māte Helga un Svjatoslavs pirms došanās jaunā karagājienā uz Donavas lejteci, kur Bizantijas imperators Nikifors bija ievedis savu karaspēku, sadalīja savus valdījumus starp saviem dēliem - Jaropolku, Helgi (Oļegu) un Valdemāru (Vladimiru). 970. gada pavasarī Svjatoslavs kopā ar bulgāriem, pečeņegiem un maģāriem uzbruka Bizantijas grieķiem Trāķijas teritorijā.

Šoreiz Svjatoslava vadītais karaspēks tika sakauts un 971. gada jūlijā viņš Donavas labā krasta cietoksnī Silistrā (hronikā: Дерьстр) pēc trīs mēnešu aplenkuma bija spiests noslēgt miera līgumu ar jauno Bizantijas imperatoru Joanu Cimeski, atsakoties no saviem iekarojumiem Bulgārijā un Melnās jūras ziemeļu krastā. Nestora hronikā rakstīts, ka mājupceļā uz Kijivu pie Dņepras krācēm Svjatoslava karaspēku sakāva pečeņegi, viņš tika nogalināts un pečeņegu hans Kurja esot licis no viņa galvaskausa izgatavot dzeramo kausu.

Svjatoslava ciltskoks

Atsauces

↑ А.М. Членов. К вопросу об имени Святослава. Rakstu krājums "Личные имена в прошлом, настоящем и будущем: проблемы антропонимики." Maskava, 1970.
↑ Ипатьевская летопись. — СПб., 1908. — Стлб. 21-35.
↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svjatoslavs Igorevičs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ingvars (Igors) Olga kā reģente	Kijivas kagans ap 962.- 972.	Pēctecis: Jaropolks Svjatoslavičs

[1] А.М. Членов. К вопросу об имени Святослава. Rakstu krājums "Личные имена в прошлом, настоящем и будущем: проблемы антропонимики." Maskava, 1970.

[2] Ипатьевская летопись. — СПб., 1908. — Стлб. 21-35.

[3] Iekavās senākais vikingu vārda variants

[1]

[2]

[3]