1633. gadā kņazs Jurijs Zaslavskis izsniedza privilēģiju izveidot jaunu miestuSlavutinu(Славутин) dzimtai piederošās Zaslavščinas zemēs, piešķirot tai Magdeburgas tiesības. 1709. gadā miests pāriet kņaza Juzefa Lubomirska īpašumā, kura meita saņēma to pūrā, precoties ar kņazu Pāvelu Sanguško. Sanguško dzimtas īpašumā miests palika līdz 1920. gadam. 1754. gadā Polijas karalis Augusts III Saksis Slavutai (poļu: Sławuta) atkārtoti piešķir Magdeburgas tiesības. 1818. gadā Slavutā uzbūvētas papīra un tekstilfabrikas, 1872. gadā — savienota ar dzelzceļu. 1923. gadā kļūst par rajona centru.[1]