STSAT-2C
STSAT-2C 나로과학위성 | |||||
KA veids | eksperimentāls pavadonis | ||||
Operators | Korejas Aerokosmisko pētījumu institūts, Korejas Republika | ||||
Izgatavotāji | Korejas Aerokosmisko pētījumu institūts, Korejas Republika | ||||
Starts | 30.01.2013. 07:00 UTC | ||||
Starta vieta | Naro kosmosa centrs Korejas Republika | ||||
Nesējraķete | Naro-1, Korejas Republika | ||||
Aktivitātes beigas | 2014. gada aprīlis | ||||
Darbības ilgums | 1 gads 3 mēneši | ||||
Beigu datums | 13.11.2019. | ||||
NSSDC ID | 2013-003A | ||||
SCN | 39068 | ||||
Masa | 100 kg | ||||
Orbītas elementi[1] | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | LEO | ||||
Slīpums | 80,29° | ||||
Periods | 103,03 min | ||||
Apogejs | 1511 km | ||||
Perigejs | 292 km | ||||
Programma STSAT | |||||
|
STSAT-2C (나로과학위성) bija Dienvidkorejas eksperimentālais pavadonis. Tas orbītā palaists 2013. gada martā nesējraķetes Naro-1 pirmajā veiksmīgajā startā pēc diviem iepriekšējiem neveiksmīgiem. Tādējādi Dienvidkoreja kļuva par kosmisko lielvalsti, ar savu raķeti no savas valsts teritorijas veiksmīgi palaižot savu pavadoni.
Kosmiskā aparāta masa bija aptuveni 100 kg. Izmēri 76 × 102 × 116 cm. Pavadonī uzstādītas sešas eksperimentālas ierīces:
- lāzera atstarotājmasīvs, kas ļauj noteikt kosmiskā aparāta atrašanās vietu ar lāzera altimetrijas palīdzību;
- Langmuir zonde, lai noteiktu plazmas elektronu temperatūru, elektronu blīvumu un elektrisko potenciālu;
- kosmiskās radiācijas efektu monitors, lai pētītu Zemei tuvo kosmisko vidi;
- žiroskops;
- infrasarkanais sensors;
- femptosekundes lāzera oscilators
STSAT-2C tika palaists 2013. gada 30. janvārī 07:00 UTC ar nesējraķeti Naro-1 no Naro kosmosa centra.
2014. gada septembrī paziņots, ka pavadonis kopš aprīļa neatbild uz komandām. Tika aprēķināts, ka 2021. gadā tas noies no orbītas.[2] 2019. gada 13. novembrī STSAT-2C nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2013 - Launches to Orbit and Beyond
- ↑ Naro satellite dead since April The Korea Times, 2014-09-23
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]