Pleohroisms

Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru. Tā kā sadalītie gaismas stari kristālā iet nedaudz atšķirīgu ceļu nedaudz atšķirīgos ātrumos, katram no tiem notiek nedaudz atšķirīga selektīvā absorbcija. Tajā brīdī, kad šie stari atstāj kristālu, tiem jau ir atšķirīgas krāsas, kā rezultātā rodas iespaids, ka kristāls, to pagriežot dažādos virzienos, maina krāsu.

Pleohroisma īpatnības nosaka dažādu minerālu atšķirīgā kristāliskā struktūra. Dažu minerālu kristāliem ir divas krāsas vai nokrāsas — tādus kristālus sauc par dihroiskiem. Dihroisks pleohroisms biežāk novērojams minerāliem, kas pieder tetragonālajai, trigonālajai un heksagonālajai singonijām (sk. singonija). Dažiem kristāliem savukārt ir trīs krāsas — tie ir trihroiski kristāli. Trihroisks pleohroisms var būt novērojams ortorombiskās, monoklīnās un triklīnās singonijas minerāliem. Dārgakmeņus nereti cenšas slīpēt un veidot gan lai izceltu pleohroismu, gan arī lai slēptu to — atkarībā no krāsām un to pievilcības.

Pleohroisms ir ļoti noderīga īpašība minerālu noteikšanā — nereti tādi minerāli, kas citādi savā starpā ir ļoti līdzīgi, ir ar atšķirīgām pleohroisma shēmām. Šādos gadījumos izmanto minerāla plānslīpējumu, kuru mikroskopā pēta zem intensīva apgaismojuma.

Kaut neliels pleohroisms piemīt lielākajai daļai minerālu kristālu, taču tikai dažiem tas ir izteikts tādā pakāpē, lai būtu redzams ar neapbruņotu aci. Lai to novērotu, ir nepieciešams pēc iespējas liels caurspīdīgs kristāls.

Izcilākais pleohroisms novērojams šādiem minerāliem un dārgakmeņiem:

Andaluzīts — grozot kristālu krāsa mainās no dzeltenzaļas līdz sarkanbrūnai;
Elbaīts — no bālas līdz tumšākai krāsai;
Kuncīts — bāli sārts līdz tumši sārts;
Tanzanīts — bezkrāsas līdz zils vai violets.