[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Plānotā novecošanās

Vikipēdijas lapa

Ekonomikā un rūpnieciskajā dizainā plānotā jeb priekšlaicīgā novecošanās (angļu: planned obsolescence) ir tāda produkta plānošanas vai projektēšanas politika, kurā lietderīgās lietošanas laiks ir mākslīgi ierobežots, lai produkts novecotu (t.i., nebūtu modē vai vairs nedarbotos) pēc noteikta laika perioda.[1] Šīs stratēģijas pamatojums ir radīt ilgtermiņa pārdošanas apjomu, samazinot laiku starp atkārtotiem pirkumiem (saukts par "aizstāšanas cikla saīsināšanu").[2] Tā ir apzināta produkta kalpošanas laika saīsināšana, lai piespiestu patērētājus iegādāties aizstājēju produktus.[3]

Ražotāji, kas ievēro šo stratēģiju, uzskata, ka papildu pārdošanas ieņēmumi, ko tas rada, vairāk kompensē pētniecības un attīstības papildu izmaksas un kompensē alternatīvās izmaksas par esošās produktu līnijas pārdali. Konkurētspējīgā nozarē tā ir riskanta politika, jo, pamanot stratēģiju, patērētāji var nolemt pirkt no konkurentiem.

Plānotā novecošanās parasti darbojas vislabāk, ja ražotājam ir vismaz oligopols.[4] Pirms plānotas novecošanas ieviešanas ražotājam ir jāzina, ka patērētājs, visticamāk, vismaz nedaudz iegādājas aizstājēju no viņa (skatīt patērētāju lojalitāte zīmolam). Šajos plānotās novecošanas gadījumos pastāv informācijas asimetrija starp ražotāju, kurš zina, cik ilgi produkts ir paredzēts, un patērētāju, kurš to nedara. Kad tirgus kļūst konkurētspējīgāks, produkta dzīves ilgums mēdz palielināties.[5][6] Piemēram, kad 1960. un 1970. gados Amerikas tirgū ienāca japāņu transportlīdzekļi ar ilgāku mūžu, amerikāņu autoražotāji bija spiesti reaģēt, veidojot izturīgākus izstrādājumus.[7]

Frāzes vēsture un izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1923. gada Chevrolet tiek minēts kā viens no agrākajiem ikgadējo modernizācijas piemēriem automobiļu rūpniecībā, jo tam bija pārveidota virsbūve, kas būtībā bija deviņus gadus veca tehnoloģija.[8]

Amerikas Savienotajās Valstīs automobiļu dizains sasniedza pagrieziena punktu 1924. gadā, kad Amerikas nacionālais automobiļu tirgus sāka sasniegt piesātinājumu. Lai saglabātu vienību pārdošanu, General Motors vadītājs Alfrēds P. Slouns jaunākais ierosināja ikgadējas modeļa dizaina izmaiņas, lai pārliecinātu automašīnu īpašniekus, ka viņiem katru gadu jāiegādājas jauna automašīna. Ideja ir aizgūta no velosipēdu nozares, lai gan koncepcija bieži tiek nepareizi attiecināta uz Slounu.[9] Kritiķi viņa stratēģiju sauca par "plānotu novecošanos". Slouns deva priekšroku terminam "dinamiskā novecošanās".[10]

Šai stratēģijai bija tālejoša ietekme uz auto biznesu, produktu dizaina jomu un galu galā arī Amerikas ekonomiku. Mazākie uzņēmēji nespēja saglabāt tempu un izdevumus, kas nepieciešami ikgadējai stila maiņai. Henrijam Fordam nepatika pastāvīgā modeļu gada izmaiņu straume, jo viņš turējās pie inženiera priekšstatiem par vienkāršību, apjomradītiem ietaupījumiem un dizaina integritāti. GM pārspēja Ford pārdošanas apjomus 1931. gadā un pēc tam kļuva par dominējošo uzņēmumu šajā nozarē. Biežās konstrukcijas izmaiņas arī radīja nepieciešamību izmantot korpusu-uz-rāmja konstrukciju, nevis vieglāku, bet mazāk viegli modificējamu, vienotu korpusa dizainu, ko izmanto lielākā daļa Eiropas autoražotāju.

Veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontrolēta izturība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontrolētā izturība ir stratēģija, kas samazina produkta kalpošanas laiku pirms tā laišanas tirgū, izstrādājot tā ātru pasliktināšanos.[4] Visu patēriņa preču dizains ietver paredzamo vidējo kalpošanas laiku, kas caurstrāvo visus attīstības posmus. Tādējādi sarežģīta produkta projektēšanas sākumā ir jāizlemj, cik ilgam laikam tas ir paredzēts, lai katru komponentu varētu izgatavot atbilstoši šīm specifikācijām. Tā kā visa matērija ir pakļauta entropijai, nevienam projektētam objektam nav iespējams mūžīgi saglabāt pilnu funkciju; visi produkti galu galā sadalīsies neatkarīgi no tā, kādi pasākumi tiek veikti. Ierobežots kalpošanas laiks ir uzskatāms par plānotas novecošanas pazīmi, ja izstrādājuma mūžs tiek mākslīgi saīsināts.

Kontrolētās izturības stratēģija parasti nav aizliegta ar likumu, un ražotāji var brīvi noteikt savu produktu izturības līmeni.[4] Lai gan to bieži uzskata par plānotu novecošanu, to bieži uzskata par anti-patērētāju darbības jomu.

Iespējama produkta izturības ierobežošanas metode ir sliktāku materiālu izmantošana kritiskās vietās vai nepietiekami optimāls komponentu izkārtojums, kas izraisa pārmērīgu nodilumu. Izmantojot mīkstu metālu skrūvēs un lētu plastmasu, nevis metālu slodzei pakļautajās sastāvdaļās, palielinās ātrums, kādā produkts, normāli lietojot, kļūst nederīgs un var viegli sabojāties no pat nenozīmīga neparasta lietošanas veida. Piemēram, mazi, trausli plastmasas zobrati rotaļlietās ir ārkārtīgi pakļauti bojājumiem, ja ar rotaļlietu rupji spēlējas, kas var viegli iznīcināt rotaļlietas galvenās funkcijas un piespiest iegādāties aizstājēju. Īso viedtālruņu un citas rokas elektronikas paredzamo mūža ilgumu ietekmē to nepārtraukta lietošana, trausli akumulatori un iespēja tos viegli sabojāt.[11]

Remonta novēršana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pentalobe skrūves, kas izmantotas iPhone 6S. Kritiķi ir apgalvojuši, ka Apple pentalobe skrūvju izmantošana jaunākās ierīcēs ir mēģinājums novērst patērētājam pašam labot ierīci.

Galvenie šāda dizaina piemēri ir tradicionāli ilglietojuma preču vienreizējas lietošanas versijas, piemēram, vienreizējās lietošanas kameras, kur klientam ir jāpērk pilnīgi jauns produkts pēc tam, kad tie ir izmantoti vienreiz. Šādi produkti bieži tiek veidoti tā, lai tos nebūtu iespējams atjaunot; piemēram, lētajam "izmetamajam" digitālajam pulkstenim var būt apvalks, kas ir vienkārši aizzīmogots rūpnīcā, un lietotājam nav paredzētas iespējas piekļūt tā iekšienei, pilnībā neiznīcinot pulksteni. Ražotāji rezerves daļas var padarīt nepieejamas vai tik dārgas, ka produkta remonts ir neekonomisks. Piemēram, Canon izgatavotajos tintes printeros ir iekļauta drukas galva, kas galu galā iziet no ierindas. Tomēr augstās nomaiņas izmaksas liek īpašniekam nodot metāllūžņos visu ierīci.

Plānotā novecošanās: plastmasas aizbīdnis (ko norāda sērkociņa galva), kas paredzēts salūšanai pēc noteikta deformāciju skaita, apgrūtinot Bosch blenderu lietošanu.

Citos izstrādājumos var būt arī dizaina iezīmes, kas domātas, lai nomāktu remonta vienkāršību, piemēram, Apple “pret manipulācijām izturīgās” pentalobe skrūves, kuras nevar viegli atskrūvēt, izmantojot parastos patērētājam pieejamos rīkus.[12] Veļas mazgājamām mašīnām ar priekšējo ielādi bieži ir bungas gultnis — kritiska un nolietojama mehāniskā sastāvdaļa — kas pastāvīgi iemontēta mazgāšanas nodalījumā, vai pat tām ir noslēgts ārējais nodalījums, kas padara neiespējamu gultņu nomaiņu, nenomainot visu nodalījumu. Šī remonta izmaksas var pārsniegt ierīces atlikušo vērtības cenu, liekot to nodot metāllūžņos.[13]

Neskatoties uz pieprasījumu piegādāt rezerves daļas saviem produktiem līdz desmit gadiem,[14][15] Bosch saliek savus populāros MaxoMixx maisītājus ar trauslu plastmasas fiksatoru un atsakās pārdot minētās aizbīdņa rezerves daļas, tā vietā ierosinot lietotājiem nomainīt visu piedziņas mehānismu par izmaksām, kas ir gandrīz līdzvērtīgas jaunas ierīces iegādei.[16]

Pēc Kyle Wiens, tiešsaistes remonta kopienas iFixit līdzdibinātāja domām, šāda dizaina iespējamais mērķis ir padarīt remonta izmaksas salīdzināmas ar nomaiņas izmaksām vai arī vispār novērst jebkāda veida produkta apkalpošanu. 2012. gadā Toshiba tika kritizēts par prettiesiskas rīcības izbeigšanas vēstuļu nosūtīšanu vietnes īpašniekam, kurā atradās ar autortiesībām aizsargātas remonta rokasgrāmatas, kaitējot neatkarīgajam un mājas remonta tirgum.[17]

Lietotāji nevar nomainīt baterijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažos produktos, piemēram, mobilajos tālruņos, klēpjdatoros un elektriskās zobu birstēs, ir baterijas, kuras galalietotājs nevar nomainīt pēc to nolietošanās, tādējādi novecojošs akumulators ir iesprostots ierīcē. Lai gan šāds dizains var palīdzēt padarīt ierīci plānāku, tas var arī apgrūtināt akumulatora nomaiņu, nenosūtot visu ierīci uz remontu vai iegādājoties pilnīgi jaunu ierīci. Ierīcei ar neatveramu aizmugurējo vāciņu (lietotāja nenomaināms akumulators) manuāla (piespiedu) akumulatora nomaiņa var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus, tostarp ūdensizturības zudumu ūdens aizsargblīvējuma bojājumu dēļ, kā arī riskējot nopietni, pat neatgriezeniski sabojājot tālruņa galveno sistēmplati, jo akumulators ir jāattīra no spēcīgas līmvielas trauslu sastāvdaļu tuvumā. Ražotājs vai remonta dienests var nomainīt akumulatoru. Pēdējā gadījumā tas var anulēt ierīces garantiju.

Telefonu dizaina prakse sākās ar Apple iPhone un tagad ir izplatījusies lielākajā daļā citu mobilo tālruņu, īpaši Samsung Mobile, sākot ar 2015. gadu ar Galaxy S6.[18][19] Agrākiem mobilajiem tālruņiem (ieskaitot ūdensizturīgus, piemēram, Samsung Galaxy S5 un Sony Xperia V) bija aizmugurējie vāciņi, kurus lietotājs varēja atvērt, lai nomainītu akumulatoru.[20]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Bulow, Jeremy (November 1986). "An Economic Theory of Planned Obsolescence". The Quarterly Journal of Economics (Oxford University Press) 101 (4): 729–749. doi:10.2307/1884176. JSTOR 1884176.
  2. ↑ Hossein Bidgoli. The Handbook of Technology Management, Supply Chain Management, Marketing and Advertising, and Global Management. Wiley, 2010. 296. lpp. ISBN 978-0470249482.
  3. ↑ Giles Slade (2006), "Made to Break: Technology and Obsolescence in America", Harvard University Press, p5.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Orbach, Barak (2004). The Durapolist Puzzle: Monopoly Power in Durable-Goods Market. Yale Journal on Regulation, vol. 21, pp. 67–118. SSRN 496175.
  5. ↑ Bulow, Jeremy (1 November 1986). "An Economic Theory of Planned Obsolescence". The Quarterly Journal of Economics 101 (4): 729–750. doi:10.2307/1884176. ISSN 0033-5533. JSTOR 1884176.
  6. ↑ Adam Hadhazy. «Here's the truth about the 'planned obsolescence' of tech». Skatīts: 2018-07-13.
  7. ↑ Torry D. Dickinson, Robert K. Schaeffer. Fast Forward: Work, Gender, and Protest in a Changing World. Rowman & Littlefield, 2001. 55–6. lpp. ISBN 978-0-7425-0895-8.
  8. ↑ Annual model change was the result of affluence, technology, advertising. Automotive News, September 14, 2008
  9. ↑ Sharon Babaian. The Most Benevolent Machine: A Historical Assessment of Cycles in Canada. Ottawa : National Museum of Science and Technology, 1998. 97. lpp. ISBN 978-0-660-91670-5.
  10. ↑ Laura Grattan. Populism's Power: Radical Grassroots Democracy in America. Oxford University Press, 2016. gada 6. janvāris. ISBN 9780190277659.
  11. ↑ «Life Expectancy of a Smartphone» (angļu). Skatīts: 2017-05-27.
  12. ↑ Chris Foresman. «Apple "screwing" new iPhones out of simple DIY repair». Ars Technica, 2011. gada 20. janvāris. Skatīts: 2012. gada 28. janvāris.
  13. ↑ Cooper, Daniel R.; Skelton, Alexandra C. H.; Moynihan, Muiris C.; Allwood, Julian M. (2014-03-01). "Component level strategies for exploiting the lifespan of steel in products". Resources, Conservation and Recycling 84: 24–34. doi:10.1016/j.resconrec.2013.11.014.
  14. ↑ «Bosch spare parts online shop».
  15. ↑ «Sprzęt Gospodarstwa Domowego».
  16. ↑ «Home appliances - Blender rod MSM88190».
  17. ↑ Kyle Wiens. «The Shady World of Repair Manuals: Copyrighting for Planned Obsolescence».
  18. ↑ «100 Things iPhone 5S Still Can't do Android Can». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. septembrī. Skatīts: 2019. gada 21. decembris.
  19. ↑ Nick Statt. «What happened to Apple design?». The Verge, 2015. gada 8. decembris.
  20. ↑ «Removable vs non-removable batteries». giffgaff.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālāka lasīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Plānotā_novecošanās&oldid=4019180"