Piparu rinda
Piparu rinda | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnolophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Piparu rinda (Piperales) |
Piparu rinda Vikikrātuvē |
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas. Vispazīstamākais rindas pārstāvis ir plaši izmantojamais garšaugs melnais pipars.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vārpastu dzimta izplatīta mērenajā joslā un subtropu klimata joslā, piparu — subtropu un tropu klimatā, jo sevišķi daudzveidīgi Dienvidamerikas ziemeļdaļā un ekvatoriālajā dienvidaustrumu Āzijā. Aristolohijas sastopamas tropu un mērenā klimata joslās gandrīz visā pasaulē.
Veģetācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piparu dzimtas augi raksturīgi ēnainos, mitros tropu un subtropu mežos. Vairākums peperomiju ir epifīti Amerikas dienvidu un centrālās daļas un dienvidaustrumu Āzijas lietus mežos, savukārt Āfrikā to ir maz — tikai 20 sugas. Dzimtā dominē zemieņu augi līdz 400 m v.j.l..
Vārpastu dzimtas augi Ziemeļamerikā un dienvidaustrumu Āzijā visbiežāk aug ļoti dažādās mitrās vietās — no sāļūdens dūksnājiem okeānu piekrastē līdz slapjām ieplakām kalnos, upju ielejās un applūstošu ieplaku malās.
Aristolohijas aug pārsvarā ēnainos, mitros mežos no zemienēm līdz apmēram 180 m v.j.l. Dienvidamerikā un Centrālamerikā bieži kā kāpelējošas liānas lietus mežu laucēs un apmalēs. Kumeļpēdas sastopamas salīdzinoši sausākos un mazāk noēnotos biotopos. Sausienēs aristolohojas dzimtas augu ir maz, izņēmums ir sausās klinšu nogāzēs vai skujkoku un ozolu mežos Savienotajās Valstīs un Meksikā.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]APG IV sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), piparu rindu veido 3 dzimtas:[1]
- Piparu rinda (Piperales)
- Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
- Piparu dzimta (Piperaceae)
- Vārpastu dzimta (Saururaceae)
Agrākā klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piparu rindas iedalījums, saskaņā ar APG II (2003) UN APG III (2009) sistēmu:
- Piparu rinda (Piperales)
- Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae)
- Latersmirdeņu dzimta (Hydnoraceae)
- Fernandeskrūmu dzimta (Lactoridaceae)
- Piparu dzimta (Piperaceae)
- Vārpastu dzimta (Sauraceae)
Piparu rindas iedalījums, saskaņā ar 1981. gada Kronkvista sistēmu:[2]
- Piparu rinda (Piperales)
- Hlorantu dzimta (Chloranthaceae)
- Piparu dzimta (Piperaceae)
- Vārpastu dzimta (Saururaceae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ An update of the Angiosperm Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV. Botanical Journal of the Linnean Society, Volume 181, Issue 1, page 1-20, May 2016
- ↑ Natural Resources Coservation Service. Plants Database: Classification for Kingdom Plantae Down to Order Piperales
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. Zvaigzne. ISBN 978-9934-0-0829-0