Patriss de Makmahons — Vikipēdija

Šo rakstu ir ierosināts pārvietot. Argumentus par tā nosaukuma veidošanu vari izteikt attiecīgajā diskusiju lapā. Papildu informācija var būt atrodama arī lapas hronoloģijā.

Patriss de Makmahons Patrice de Mac-Mahon



Francijas prezidents

Amatā 1873. gada 24. maijs — 1879. gada 30. janvāris
Priekštecis	Ādolfs Tjērs
Pēctecis	Žils Grevī


Dzimšanas dati	1808. gada 13. jūnijā Sillī (Sully), Sona un Luāra, Francija
Miršanas dati	1893. gada 17. oktobrī (85 gadu vecumā) Monkresona (Montcresson), Luarē, Francija
Profesija	karavīrs

Maršals Patriss de Makmahons, Madžentas 1. hercogs (franču: Patrice de Mac Mahon, duc de Magenta; dzimis 1808. gada 13. jūnijā, miris 1893. gada 17. oktobrī) bija franču karavīrs un Francijas prezidents no 1873. līdz 1879. gadam.

Cēlies no senas īru katoļu dzimtas, kas pārcēlās uz Franciju pēc Viljama III nākšanas pie varas Anglijā. Piedzimis kā sešpadsmitais bērns 17 bērnu ģimenē. 1827. gadā beidza Sensiras akadēmiju. Kopš 1830. gada - Alžīrijā. 1843. gadā kļuva par Ārzemju leģiona komandieri. Piedalījās Krimas karā pret Krieviju, cita starpā komandēdams divīziju, kas ieņēma Malahova kugānu pie Sevastopoles. 1856. gadā kļuva par Francijas senatoru. Otrā Itālijas neatkarības kara laikā komandēja franču Itālijas armiju, gūdams uzvaru Madžentas kaujā, par to iegūdams hercoga titulu un maršala dienesta pakāpi.

1864. gadā kļuva par Alžīrijas ģenerālgubernatoru. Ne visai veiksmīgi karoja Francijas—Prūsijas karā. Komandēja Versaļas armijas spēkus Parīzes komūnas militārās sakāves laikā. Laikā, kad Francijas prezidents bija Ādolfs Tjērs, kļuva par franču monarhistu līderi. 1873. gada 24. maijā tika ievēlēts par Francijas prezidentu. Kaut arī amata pienākumu pildīšanas laikā centās pretoties republikāņu ietekmei, tomēr vairāk vai mazāk rīkojās likumu ietvaros un, kad republikāņi uzvarēja kārtējās parlamenta vēlēšanās, 1879. gada 30. janvārī demisionēja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Patriss de Makmahons.

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Francijas prezidenti (uzskaitījums)

Otrā republika (1848–1852)	Žaks Šarls Dupons de l'Ers Fransuā Arago Luijs Eižens Kavinjaks Šarls Luijs Napoleons Bonaparts

Trešā republika (1870–1940)	Luijs Žils Trošū Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns

Višī Francija (Francijas valsts) (1940–1944)	Filips Petēns (Valsts vadītājs)

Brīvā Francija (1940–1944)	Šarls de Golls (Valsts vadītājs)

Pagaidu valdība (1944–1946)	Šarls de Golls•• Fēlikss Goins•• Žoržs Bido•• Vensāns Oriols•• Leons Blūms••

Ceturtā republika (1946–1958)	Vensāns Oriols Renē Kotī

Piektā republika (1958–pašlaik)	Šarls de Golls Alans Poērs Žoržs Pompidū Alans Poērs Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

slīprakstā — pagaidu prezidenti/valsts vadītāji; •• — Francijas Pagaidu valdības vadītājs

Andoras līdzprinči (uzskaitījums)

Ekskopiālais līdzprincis	Francijas līdzprincis

Pērs d'Urtks Žilems de Montkada Ramons Trebailla Arno de Ljorda Pērs Narbona Nikolo Kapoki Hugo Desbahs Žilems Arno de Pato Pērs de Luna Berenžērs d'Erils i de Pallars Galserands de Vilanova Frančesko de Tovija Arno Rožē de Palars Žaime de Kardona i de Gandija Roderiks de Borha i Eskriva Pērs de Kardona Žoans Despess Pedro Horda de Urīss Frančesko de Urīss Migels Despuigs Žoans Peress Garsija de Olivāns Pērs de Kastelets Žoans Domašs Lorišs Migels Heroni Morels Hugo Ambross de Montkada Andrē Kapella Bernats de Salba i de Salba Luišs Diess Auks de Armendariss Antoni Peress Po Durans Žoans Manuels de Espinosa Melsiors Palo i Boska Pērs de Koponss i de Teiksidors Žoans Desbahs Martorels Oležērs de Montserrats Rufets Džuliāss Kano Tebārs Simeo de Ginda i Apecegi Hordi Kuroda i Torreblanka Sebastiāns de Viktorija Emparāns i Lojola Frančesks Žozefs Katalāns de Okons Frančesks Fernandess de Ksativa i Kontrerass Žoakins de Santijāns i Valdivielso Huans de Garsija i Montenegro Džozefs de Boltass Frančesks Antoni de la Duenja i Kisneross Bernārs Franciss i Kabaljero Bonifācijs Lopess i Pulido Simo de Gvardiola i Hortoneda Džozefs Kaiksiāls i Estrade Salvadors Casanjass i Pagess Ramons Riu i Kabaness Toribio Martins Žoans Džozefs Laguarda i Fenollera Džozefs Puhargimžu Huans Benlohs i Vivo Žaume Viladrihs i Gaspa Husti Gvitarts i Vilardebo Rikards Fornesa Ramons Iglesiass i Navarri Ramons Malla Kalla Žoans Marti i Alaniss Žoans Enriks Vivess Sicīlija	Rožērs Bernards III Gastons I Gastons II Gastons III Metjū Izabella Žans de Fuā-Graili Gastons IV Francisks Fēbs Katrīna Henrijs II Žanna d'Albrē Anrī IV Luijs II Luijs XIII Luijs XIV Luijs XV Luijs XVI Napoleons I Luijs XVIII Napoleons I Napoleons II Luijs XVIII Šarls X Luijs Filips Napoleons III Luijs Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs-Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns Filips Petēns Šarls de Golls Fēlikss Guēns Žoržs Bido Šarls de Golls Žoržs Pompidū Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 24767114 LCCN: nr91028717 ISNI: 0000 0000 5098 7975 GND: 117518123 SELIBR: 73342 SUDOC: 052487350 BNF: cb13557696p (data) Léonore: C/0/4