Parastā niedre (Phragmites australis) ir segsēkļu grupas, graudzāļu dzimtaslakstaugs. Daudzgadīgs, liels augs — sasniedz 120—250 cm, sastopams gandrīz visur pasaulē pie ūdenstilpēm un mitrās vietās.[1]
Auga saknenis ir ložņājošs, kails, stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, resns stiebrs 0,7—1,2 cm diametrā. Lapas lancetiskas, līdz 5 cm platas, zilganzaļas, gari nosmailotas, apakšpuse matēta, maksts gara. Lapas mēlīte apmatota. Skara 20—40 cm liela, blīva, ar sārti brūnu nokrāsu. Šo nokrāsu piešķir gan plēkšņu krāsa, gan sārti violetās putekšnīcas un brūnsarkanās, plūksnainās drīksnas. Vārpiņā 3—7 ziedi, no tiem apakšējais ir vīrišķais zieds, pārējie - divdzimumu ziedi. Vārpiņas plēksnes īsas, nevienādas, bez šķautnes, ar 3 ārējām vai 2 iekšējām dzīslām. Arī zieda plēksnes nevienādas. Ārējā zieda plēksne manāmi garāka nekā iekšējā, tomēr īsāka nekā vārpiņa. Ārējā zieda plēksne ar garu, sarveidīgu smaili, bet bez akota. Nogatavojoties graudiem, skara kļūst iepelēka. Kalluss ļoti gari apmatots, atskaitot vīrišķo ziedu, kā kalluss biežāk ir kails. Auglis — sīks, 0,1—0,15 cm garš grauds. Zied jūlijā.
Plaši izplatīta kosmopolītiska suga.
Latvijā augs sastopams visā valsts teritorijā, ezeru un upju krastmalās, zemos un pārejas purvos, mitrās pļavās, grāvjos. Aug lielās audzēs. Ar ložņājošajiem sakneņiem (veģetatīvo dzinumu garums sasniedz 10—15 m) spēj strauji ieņemt jaunas platības.
Niedrēm ir liela nozīme ūdens attīrīšanās procesā. Pavasarī, kamēr stiebri mīksti, var izmantot govju un zirgu barībai. Cietus stiebrus lieto jumtu segšanai, lecekšu segām, papīra un celulozes ražošanai.[2] Dažās zemēs niedru stiebrus izmanto, aužot sienas dekorus, paklājus, žalūzijas.
Parastā niedre Vikikrātuvē
