[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

OFDM

Vikipēdijas lapa
Modulācijas veidi
Analogā modulācija
AM · SSB · FM · PM · QAM
Digitālā modulācija
OOK · FSK · ASK · PSK  · QAM · APSK ·
MSK · GMSK ·  · CPM · PPM · TCM · OFDM
Izplatīšanās spektrs
FHSS · DSSS

OFDM (Orthogonal frequency-division multiplexing) jeb ortogonālā frekvenčdales blīvēšana, citos avotos saukta arī par diskrētu daudztoņu modulāciju (discrete multitone modulation — DMT), ir tehnoloģija, kas jau ir labi pārbaudīta praksē[nepieciešama atsauce] un tiek plaši izmantota DSL un kabeļtelevīzijas tīklos, kā arī ciparu televīzijas apraides nodrošināšanai un 802.11 bezvadu lokālajos tīklos. Tā ir kompleksa modulācijas shēma datu pārraidei, kura balstīta uz frekvenčdalījuma multipleksēšanas metodi, kurā atsevišķus signālus apvieno pārraidīšanai kopējā kanālā, turklāt blakusjoslu nesēji ir savstarpēji ortogonāli (90° relatīvā fāzu nobīde), kas radikāli samazina interferenci starp kanāliem.

OFDM plato pārraides kanālu sadala daudzos šauros kanālos. Lai arī teorētiski raidītāju (un uztvērēju) varētu uzbūvēt no liela daudzuma mazu raidītāju (vismaz modulatora bloku), tas nav praktiski, jo parasti lietotais kanālu skaits ir liels (802,11 a un g lieto 54 kanālus, DVB-T (Latvijas ciparu televīzijas standarts) lieto ~8000 kanālus) tāpēc signālu modulē un demodulē ar signālu procesoru. Katru no kanāliem tālāk modulē ar kādu ciparu modulācijas metodi (teorētiski varētu arī ar analogo modulāciju). Dažādiem kanāliem var lietot dazādus modulācijas veidus (la panāktu lielāku datu caurlaidību vai noturību pret traucējumiem).

Galvenā OFDM priekšrocība, salīdzinot ar vienas nesējfrekvences tehnoloģijām, ir spēja pārraidīt lielāku datu apjomu (augsta spektrālā efektivitāte) pat apgrūtinātos pārraides apstākļos, kā, piemēram, sakaros bez tiešās redzamības, kur signāls tiek spēcīgi kropļots, apliecoties ap šķēršļiem, dēļ daudzceļu interferences (multipath interference) — radioviļņi no raidītāja līdz uztvērējam nokļūst pa vairākiem iespējamajiem ceļiem, kas ir dažāda garuma un līdz ar to prasa dažādus laika intervālus, radot fāzes nobīdi. Tas tiek panākts, izmantojot drošības intervālus ar ciklisko prefiksu (guard interval cyclic prefix).