[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Nazis

Vikipēdijas lapa
Dažādi naži

Nazis ir rokas griezējinstruments. Tas ir darbarīks, kas sastāv no metāla asmens un spala. Asmenim vismaz viena puse ir uzasināta, retāk arī abas puses ir uzasinātas. Nažus izmanto griešanai, duršanai vai nogriešanai. Pirmatnējos nažus izgatavoja no akmens, bet mūsdienās visbiežāk izmantotais materiāls ir tērauds.

Par nažiem sauc arī dažādu ierīču griezējasmeņus, piemēram, kas atrodas gaļas mašīnā.

Senākie naži sastopami paleolīta laikmetā. Pirmie naži bija akmens (biežāk krama) nošķēlumi, kuriem bija mandeļveida forma. Vēlāk pie nažiem sāka piestiprināt koka vai kaula rokturus. Tāds vulkāniskais iezis, kā obsidiāns, ļāva iegūt ļoti asus, sarežģītas formas, nažus. Tāpat plaši izmantoja kaula nažus. Apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu cilvēks iemācījās iegūt un apstrādāt metālu, un sāka izgatavot nažus no vara un bronzas. Dienvidamerikā nažus izgatavoja arī no zelta. Ar dzelzs laikmeta sākšanos dzelzs nazis pamazām aizvieto bronzas pirmsgājējus. Ar rūpnieciskās revolūcijas sākšanos nažu ražošanu sāk rūpnieciski, mainās nažu materiāli un konstrukcija. Vieni no galvenajiem kritērijiem tad ir tehnoloģiskais pielietojums un izmaksu samazināšana. Parādās saliekamie naži.

Nazis sastāv no asmens (1) un spala (2). Ja asmens galā saiet ķīļveidā kopā vienā punktā, tad tas punkts saucas asmens gals (3). Uzasinātā asmens daļā saucas par asmens griežošo daļu (4). Griežošā daļa varbūt gluda (angļu: plain) vai zāģveidīga (zāģveidīga asmens, sereitors). Virsma, kurā sašaurinās asmens, saucas par nolaidi (5). Griežošās daļas pretējā puse saucas par asmens virsu (6). Dažreiz uz asmens sānu virsmas ir gropes (7), kas atvieglo asmeni. Neuzasinātā asmens daļa, kas atrodas pie spala, saucas par asmens pēdu (8). Dažreiz starp asmeni un spalu atrodas garda (9) (no franču: garde — aizsardzība), kura aizsargā roku. Asmens daļa, kas atrodas iekš spala, un pie kuras dažādos veidos tas tiek piestiprināts, saucas asmens kāts. Nesalokāma naža spala montāžas pamatveidi: uzmauktais, kad spalu ar garenisku atveri uzmauc asmens kātam un plākšņveida, kad spals tiek veidots no plāksnēm, kas apliekas kātam gar abām pusēm, un stiprinās no divām pusēm pie asmens kāta, izveidojot spala formu (angļu: full-tang). Paša tālāka vieta uz spala attiecībā pret asmeni, saucas par galviņu (10). Dažreiz galviņā izveido caurumu, caur kuru izver auklu vai siksniņu (11).

Daži asmeņu tipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asmeņu sānu profili

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc formas asmeņus var iedalīt sekojošos tipos:

1 — ar taisnu virsas līniju
Asmens paredzēts griešanai un ar asmens galu var arī caurdurt.

2 — ar pazeminātu virsas līniju (angļu: drop-point)
Asmens vienādi labi gan griež, gan caurdur. Asmens ir mazliet vieglāks salīdzinājumā ar asmeni bez pazeminātas virsas līnijas.

3 — ar paaugstinātu virsas līniju (angļu: trailing-point)
Šim asmenim ir pati garākā griežošā daļa, kas ir ļoti ērta, griežot mīkstus materiālus. Dažiem nacionālajiem nažiem ar šāda veida asmeni ir uzasināta arī virsas daļa.

4 — "bovija" tipa asmens (angļu: clip-point)
Asmens virsa ir ieliekums asmens galā. Šis asmens mazliet līdzinās drop-point tipam, bet ar smalkāku, īlenveidīga asmens galu. Asmens virsas ieliekums arī var būt uzasināts. Naži ar šāda veida asmeņiem ir ļoti populāri ASV.

5 — skramasaksa tipa jeb "kazas kājas" asmens»
Taisnā asmens griežošā daļa garantē precīzu griezuma līniju. Caurduršana ar šo asmeni ir neiespējama, līdz ar to šis nazis paliek drošāks. Šāda forma ir profesionālajiem nažiem: takelāžas nazis, elektriķa nazis, dārza nazis un citi. Dažreiz šāda forma ir salokāmajiem daudzpriekšmetu nažiem.

6 — "amerikāņu tanto" tipa asmens
Ir uzskats, ka vēsturiski tas nāk no japāņu nažiem, tomēr šis asmens veids ir izgudrots ASV, salīdzinoši nesen, kompānijā "Cold Steel", pirmkārt, lai padarītu lētāku tehnoloģisko procesu. Šo asmeni bieži pielieto kaujas nažiem.

7 — šķēpveida asmens (angļu: spear-point)
Asmens gals atrodas, pārsvarā no abām pusēm uzasinātā, asmens vidējā līnijā. Šo asmeni visbiežāk izmanto dunčiem un nažiem, kas paredzēti duršanai, nevis griešanai.

Asmeņu šķērsgriezumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc šķērsgriezuma formas nažus var iedalīt šādos tipos:

1 — taisns ķīlis no naža virsas (šķērsgriezumā — trīsstūrveida asmens, biežāk saukts par skandināvu uzasināšanas tipu)
Pateicoties griežošās daļas mazajam leņķim un plakanajām nolaidēm, asmens ir lieliski pielāgots griešanai. Asmens svars ir mazliet mazāks, nekā asmenim ar ne visa platuma nolaidēm. Ciršanai nav pielāgots, dēļ griežošās daļas, kas nav īpaši stingra. Nepieciešama kvalitatīvi izgatavošanas materiāli un termiska apstrāde.

2 — asmens ar taisnām nolaidēm
Līdzīgs 1 tipa asmenim, bet griežošā daļa izveidota daudz lēzenākā leņķī, kas tam piešķir lielāku stingrību un izturību.

3 — asmens ar ieliektām (skuvekļa) nolaidēm
Palīdz sasniegt īpašu griešanas precizitāti ar resnu un izturīgu asmens virsu. Tiek izmantots bīstamajos skuvekļos un nažos, kur nepieciešams īpaši ass asmens.

4 — asmens ar izvalbītām nolaidēm
Asmens ar īpašu stingrību, paredzēts ciršanai.

5 — taisnais ķīlis ar nolaidēm griežošajā daļā (bieži tiek saukts par eiropiešu uzasināšanas tipu)
Līdzīgs 1 tipa asmenim, bet griežošā daļa izveidota ar daudz lēzenāku leņķi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]