Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta). Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņu ir sīkākas par smilšu graudu un tās sadeg, nenonākot līdz Zemes virsmai. Vienīgi lielākās daļiņas spēj sasniegt Zemes virsmu (meteorīti).

Komēta 73P/Schwassman-Wachmann 3. Labi redzama meteoroīdu josla

Meteoru plūsmas iemesli

Meteoru plūsma izveidojas, mijiedarbojoties Zemes atmosfērai un komētām. Komētas ir kā netīras sniega pikas (veidotas no sasaluša ūdens un iežiem), kuras ceļo Saules sistēmā. Katru reizi, kad komēta lido gar Sauli, daļa ūdens iztvaiko un reizē ar putekļu daļiņām izplūst kosmiskajā telpā. Tā veidojas komētām raksturīgā, no Zemes redzamā „aste”. Šīs daļiņas veido meteoroīdus, kuri izplatās pa visu komētas orbītu. Zemei riņķojot ap Sauli, Zemes orbīta reizēm šķērso komētas orbītu. Tad arī sākas meteoru plūsma, jo Zemes atmosfērā nonāk komētas orbītā esošie meteoroīdi. Astronomi ir noskaidrojuši gandrīz visas meteoru plūsmas radošās komētas. Meteoroīdu plūsmas lido pa noteiktām orbītām un Zemes orbīta šīs plūsmas šķērso noteiktos laikos. Meteoru plūsmas tiek sauktas pēc tā, kurā zvaigznājā atrodas to radiants. Piemēram, Leonīdas vērojamas nākam no Lauvas zvaigznāja (latīņu: Leo).

Ievērojamākās meteoru plūsmas

Vairumā gadu redzamākā meteoru plūsma ir Perseīdas. Tās savu maksimumu sasniedz 12. augustā, kad ik minūti iespējams redzēt pa meteoram. Iespējams iespaidīgākā meteoru plūsma ir Leonīdas. Apmēram ik pēc 33 gadiem Leonīdas rada meteoru „vētru”, kad meteoru plūsma ir īpaši blīva. Sekundes laikā var vienlaicīgi redzēt pat 10 meteorus^[1]. Pēdējās divas masīvās Leonīdu plūsmas bija 1933. un 1966. gadā. 1999. gadā Leonīdas nebija tik izteiktas. Nākamais Leonīdu maksimums gaidāms 2032. gadā. Pārējos gados Leonīdas ir mazāk izteiktas par Perseīdām.

Nozīmīgas meteoru plūsmas
Plūsma	Laiks	Izcelsme
Kvadrantīdas	janvāra sākums	mazā planēta 2003 EH₁. Iespējams, ka tā ir komēta C/1490 Y1
Lirīdas	aprīļa beigas	Tečera komēta
Pī Pupīdas	aprīļa beigas	Griga-Skjellerupa komēta
Eta Akvarīdas	maija sākums	Haleja komēta
Arietīdas	jūnija vidus	komēta 96P/Machholz, Marsdena un Krahta komētu grupas
Jūnija Botīdas	jūnija beigas	komēta 7P/Pons-Winnecke
Dienvidu Delta Akvarīdas	jūlija beigas	komēta 96P/Machholz, Marsdena un Krahta komētu grupas
Perseīdas	augusta vidus	Svifta-Tatla komēta
Drakonīdas	oktobra sākums	Džakobini-Cinnera komēta
Orionīdas	oktobra beigas	Haleja komēta
Dienvidu Taurīdas	novembra sākums	Enkes komēta
Ziemeļu Taurīdas	novembra vidus	mazā planēta 2004 TG₁₀
Leonīdas	novembra vidus	Tempela-Tatla komēta
Geminīdas	decembra vidus	Faetonts (asteroīds)
Ursīdas	decembra beigas	Tatla komēta

Atsauces

↑ «Meteor storms (Leonids)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 10. jūnijā. Arhivēts 2008. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Meteor storms (Leonids)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 10. jūnijā. Arhivēts 2008. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

[1]