Menandrs (grieķu: Μένανδρος; dzimis ap 341./342. gadu p. m. ē., miris ap 290. gadu p. m. ē.) bija sengrieķu dramaturgs, ievērojamākais Atēnu jaunās komēdijas pārstāvis. Menandrs uzrakstīja vairāk kā 100 lugu, ieguva 8 uzvaras atēniešu drāmas festivālos.
Menadrs esot dzimis pārtikušā ģimenē. Bijis filozofa Teofrasta draugs un, iespējams, skolnieks. Bijis labās attiecībās ar Atēnu diktatoru Falēras Dēmetriju. Menendra mecenāts bija arī ĒģiptessatrapsPtolemajs I Soters, tomēr Menandrs atteicās no Ptolemaja piedāvājuma doties uz Aleksandriju.
Tematiski Menandrs pievērsās sadzīves jautājumiem, ģimenes problēmu risinājumam, sievietes stāvoklim sabiedrībā, atrastā bērna motīvam. Saglabājušies fragmenti no tādām lugām kā "Varonis", "Šķīrējtiesa", "Nogrieztā matu pīne", savukārt no lugas "Īgņa" trūkst tikai dažu rindiņu.
Menandra ir autors vairākiem pazīstamiem aforismiem. "Kauliņi ir mesti", ko Jūlijs Cēzars esot teicis pirms šķērsoja Rubikonu, ir citāts no Menandra lugas. Lugu teksti pazaudēti viduslaikos. Pēdējais, par kuru droši zināms, ka viņš lasījis Menandra lugas, ir 12. gadsimta Bizantijas mūks Mihails Psells. Menendra teksti atklāti no jauna ēģiptiešu papirusos tikai 20. gadsimtā. Pagaidām pēdējie raksti (nezināmas Menandra lugas fragments) atklāti 2003. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Menandrs.