[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Matoņi

Vikipēdijas lapa
Matoņi
Matoņi (Paragordius tricuspidatus)
Matoņi (Paragordius tricuspidatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsPirmmutnieki (Protostomia)
VirstipsKutikulārie (Ecdysozoa)
TipsMatoņi (Nematomorpha)
Iedalījums
Matoņi Vikikrātuvē

Matoņi (latīņu: Nematomorpha) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti. Fosilā veidā matoņi ir pazīstami no eocēna.

Matoņi pēc daudzām pazīmēm ir līdzīgi nematodēm. Tiem ir līdzīga ķermeņa forma, pseidocels, muskuļu šķiedras tikai gareniskās, kutikulas apvalks un segmentācijas trūkums. Abiem ir līdzīga reproduktīvā un nervu sistēmas, kā arī dzīvesveids. Viņu ķermenis ir cilindrisks (matveidīgs), ļoti tievs un garumā 30-40 cm, bet var sasniegt pat 2 metrus (tropos dzīvojošais Gordius fulgur). Krāsojums bālgans līdz tumši brūns. Tēviņiem ķermenis ir nedaudz īsāks, kā mātītēm, bet aizmugurējais gals saliekts vai savīts spirālē. Kutikula ļoti bieza. Pieaugušie īpatņi nebarojas; barības sistēma reducējas tik ļoti, ka tārps vairs nespēj norīt barību. Aizmugurējā daļā atrodas kloāka, pa kuru tiek izvadīti barības atkritumi un dzimumprodukti. Nervu sistēma ar galvas gangliju, rīkles gredzenu un vēdera stumbru; visas tā daļas ir savienotas ar epidermu. Cilindriskās gonadas stiepjas gandrīz cauri visam ķermenim.

Vairošanās un attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Matoņi ir dažādu posmkāju, galvenokārt kukaiņu, it īpaši dažu taisnspārņu, skrejvaboļu un kapračvaboļu parazīti. Pieaugušie matoņi, sasniedzot galīgos izmērus, izkļūst no saimnieka ķermeņa un kādu laiku brīvi dzīvo ūdenī. Tas notiek tad, kad saimnieks nonācis ūdens tuvumā vai nejauši tajā iekritis. Ūdenī matoņi sasniedz dzimumgatavību un pārojas (visas matoņu sugas ir šķirtdzimumu dzīvnieki). Apaugļošanās iekšēja. Apaugļotās mātītes iznērš līdz miljonam oliņu baltu, garu pavedienu veidā, kurus piestiprina pie ūdensaugiem. No oliņām pēc 15-80 dienām izšķiļas kāpuri, kuri kādu laiku dzīvo ūdenī vai mitrā augsnē. Šajā laikā tie uzmeklē piemērotu saimnieku, lielākoties ūdenī dzīvojošus viendienīšu, spāru vai citu kukaiņu kāpurus. Šie kāpuri kalpo kā starpsaimnieki, kuros matoņi iecistojas, un cistā var nodzīvot līdz pat gadam. Savukārt sauszemes kukaiņi invadējas, apēdot šādus kāpurus, tādā veidā kļūstot par gala saimniekiem. Šeit matoņi izlien no cistām un attīstās līdz dzimumgatavībai (4-20 nedēļas). Tad tie izurbjas cauri saimnieka apvalkam un nokļūst ūdenī (saimnieks parasti aiziet bojā). Pilns matoņu attīstības cikls ilgst ap 18 mēnešiem. Pretēji izplatītam uzskatam, cilvēkā un mājdzīvniekos matoņi neparazitē.

Pasaulē ir zināmas ap 320 sugām. Pazīstamākā un Latvijā vienīgā zināmā suga ir matonis Gordius aquaticus — 10 līdz 15 cm garš tārps, tautā saukts par "zirga matu". Latvijā sugu sastāvs pilnībā nav noskaidrots.

  • Nematomorpha Vejdovsky, 1886
  • klase: Nectonematoida
  • kārta: Nectonematoidea Rauther, 1930
  • dzimta: Nectonemidae Ward, 1892
  • ģints: Nectonema Verrill, 1879


  • klase: Gordioida
  • kārta: Gordea
  • dzimta: Gordiidae May, 1919
  • ģints: Gordius Linne 1758
  • ģints: Acutogordius Heinze 1952
  • kārta: Chordodea
  • dzimta: Chordodidae May, 1919
  • ģints: Chordodes Creplin, 1847
  • ģints: Dacochordodes Capuse, 1965
  • ģints: Euchordodes Heinze, 1937
  • ģints: Lanochordodes Kirjanova, 1950
  • ģints: Neochordodes Carvalho, 1942
  • ģints: Noteochordodes Miralles and Villalobos, 2000
  • ģints: Pantachordodes Heinze, 1954
  • ģints: Pseudochordodes Carvalho, 1942
  • dzimta: Chordodiolinidae
  • ģints: Chordodiolus
  • dzimta: Parachordodidae
  • ģints: Beatogordius Heinze 1934
  • ģints: Gordionus Muller 1927
  • ģints: Parachordodes Heinze 1954
  • ģints: Paragordionus Heinze 1935
  • ģints: Semigordionus Heinze, 1952
  • dzimta: Paragordiidae
  • ģints: Paragordius Camerano, 1897
  • dzimta: Spinochordodidae
  • ģints: Spinochordodes Kirjanova, 1950

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]