Mārgareta nākusi no bagātas uzņēmēju ģimenes, bet 1889. gadā tēvs bankrotēja, māte nomira 1891. gadā.[1] 1895. gadā Mārgareta apprecējās ar Nīderlandes koloniālās armijas kapteini Rudolfu Makleodu un aizbrauca viņam līdzi uz Javas salu. Laulība nebija veiksmīga, vīrs bija alkoholiķis.[2] Javā Mārgareta apguva Austrumu dejas mākslu. Kā dejotāja viņa pieņēma vārdu Mata Hari, kas malajiešu valodā nozīmēja "dienas acs" jeb saule.[3] Pēc pārcelšanās atpakaļ uz Nīderlandi Mārgareta 1902. gadā pameta vīru (oficiāli izšķīrās 1906. gadā).
Dejotājas karjeru Mata Hari sāka 1905. gadā Parīzē.[4] Pirmā pasaules kara sākumā viņa kļuva par vācu izlūkdienesta aģenti (izmantoja sakarus Francijas, Anglijas, Spānijas augstākajā sabiedrībā), taču vēlāk sāka darboties arī franču izlūkdienestā. 1917. gada februārī viņa tika arestēta un tā paša gada oktobrī Matai Hari tika izpildīts nāvessods nošaujot.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mata Hari.