Lemuri
| Lemuri Lemuroidea (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Kaķu lemurs (Lemur catta) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) |
| Infrakārta | Lemurveidīgie (Lemuriformes) |
| Virsdzimta | Lemuri (Lemuroidea) |
| Izplatība | |
 Lemuru izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā | |
 Lemuri Vikikrātuvē | |
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas. Tās ir apmēram 100 sugas, kas dzīvo Madagaskarā. Lai arī lemuri ir primitīvāka primātu grupa nekā pērtiķi un cilvēkpērtiķi, tie nav pērtiķu priekšteči. Lemuri attīstījās paralēli augstākajiem primātiem, un abām grupām ir kopīgi senie priekšteči.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais dzīvnieks, kas ieguva lemura vārdu, bija slaidais loris, kuru Kārlis Linnejs 1754. gadā nosauca par Lemur tardigradus. Mūsdienās slaidā lora zinātniskais nosaukums ir Loris tardigradus. Pēc 4 gadiem lemuru ģintī Kārlis Linnejs sistematizēja arī kaķu lemuru (Lemur catta) un lidojošo lemuru (Lemur volans), kurš patiesībā pieder ādlidoņu kārtai (Dermoptera), un tā zinātniskais nosaukums mūsdienās ir Cynocephalus volans. Lai gan lemura vārdu pirmais ieguva loris, tomēr drīz vien par lemuriem sauca tikai tos dzīvniekus, kuri dzīvoja Madagaskarā. Lemurs ir cēlies no latīņu vārda lemures, kas nozīmē rēgs jeb spoks. Linnejs zināja, ka lemuri un lori ir nakts dzīvnieki, kā arī to, ka tie spēj pārvietoties gandrīz bez trokšņa, un ka naktīs to acis spīd. Iespējams, Kārlis Linnejs zināja arī to, ka dažas vietējās ciltis lemurus uzskatīja par savu senču gariem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lemuri Madagaskaras salā ieradās pirms 65—62 miljoniem gadu. Dzīvojot uz salas, kurā valda krasas sezonu maiņas, lemuriem attīstījās liela adaptāciju dažādība, kas izpaužas lemuru daudzajās sugās nosacīti tik nelielā teritorijā. Kad salā pirms 2000 gadiem ieradās cilvēki, lemuri nebija tikai mazi dzīvnieki; bija sastopami arī lemuri, kas izmēros līdzīgi gorillu tēviņiem. Mūsdienās ir reģistrētas gandrīz 100 lemuru sugas, kuras patstāvīgas sugas statusu ieguva 1990. gados.
Ļoti bieži cilvēki kļūdaini iedomājas, ka lemuri ir primātu priekšteči. Tomēr lemuri nav nedz pērtiķu, nedz cilvēkpērtiķu priekšteči. Lemuri attīstījās paralēli pārējiem primātiem, un tiem visiem ir kopīgs senais priekštecis. Pēdējos gados, saskaņā ar molekulārajiem pētījumiem, zinātnieki uzskata, ka lemuri ir atdalījušies no loriem pirms 62—65 miljoniem gadu, lai gan fosilo atradumu pētījumi liecina, ka atdalīšanās notikusi pirms 50—55 miljoniem gadu.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lemuru grupas dzīvnieki ir ļoti mazi vai mazi. To svars mūsdienās variē no Bertas peļlemura (Microcebus berthae) 30 g līdz indra (Indri indri) un baltpieres sifakas (Propithecus diadema) 9 kg, bet izmirušie Archaeoindris fontoynonti svēra 160—200 kg. Bertas peļlemurs ir ne tikai mazākais lemurs, bet arī mazākais primāts pasaulē.[1]
Visiem lemuriem ir daudzas kopīgas iezīmes, piemēram, īkšķis ir novietots attālināti, pretēji pārējiem pirkstiem, un to deguni ir mitri tāpat kā suņiem. Kā jau puspērtiķiem raksturīgs lemuru smadzenes, salīdzinot ar ķermeņa masu, ir mazākas kā augstākajiem primātiem. Lemuriem tāpat kā pārējiem primātiem ir pieci pirksti gan rokām, gan kājām. Lielākajai daļai sugu pirkstu nagi ir plakani. Gandrīz visiem lemuriem uz otrā pirksta ir salīdzinoši garš un ass kažoka kopšanas nags, kas ir līdzīgs suņa nagam. Visiem lemuriem ir tvērējaste, šādas astes primātu kārtā piemīt arī Jaunās pasaules pērtiķiem. Galvenā maņa lemuriem ir oža atšķirībā no pārējiem primātiem, kuru galvenā maņa ir redze.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No visiem slapjdeguna pērtiķiem lemuri ir vissociālākie un draudzīgākie. Saziņai galvenokārt tiek izmantotas smaržas un vokalizācija, redzei ir neliela nozīme. Daudzas lemuru īpašības ir tieši saistītas ar Madagaskaras klimatu.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lemuru virsdzimta (Lemuroidea)
- dzimta Indri (Indriidae)
- dzimta Lemuri (Lemuridae)
- ģints Bambuslemuri (Hapalemur)
- ģints Īstie lemuri (Eulemur)
- ģints Lemuri (Lemur)
- ģints Platdeguna bambuslemuri (Prolemur)
- ģints Vari (Varecia)
- dzimta Peļlemuri (Cheirogaleidae)
- ģints Dakšsvītru lemuri (Phaner)
- ģints Lielie peļlemuri (Mirza)
- ģints Peļlemuri (Microcebus)
- ģints Pundurlemuri (Cheirogaleus)
- ģints Pušķausu pundurlemuri (Allocebus)
- dzimta Slaidlemuri (Lepilemuridae)
- ģints Slaidlemuri (Lepilemur)
- dzimta Slaidpirkstaiņi (Daubentoniidae)
- ģints Slaidpirkstaiņi (Daubentonia)
- dzimta †Gigantiskie slaidlemuri (Megaladapidae)
- dzimta †Archaeolemuridae
- dzimta †Palaeopropithecidae