Lēcējzirnekļi
Lēcējzirnekļi | |
---|---|
Parastais lēcējzirneklis (Salticus scenicus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Zirnekļveidīgie (Arachnida) |
Kārta | Zirnekļi (Araneae) |
Apakškārta | Augstākie zirnekļi (Araneomorphae) |
Virsdzimta | Salticoidea |
Dzimta | Lēcējzirnekļi (Salticidae) |
Lēcējzirnekļi Vikikrātuvē |
Lēcējzirnekļi (Salticidae) ir zirnekļu dzimta, kas sastāv no vairāk kā 5000 sugām, kas padara to par lielāko zirnekļu dzimtu (šai dzimtai pieder vairāk kā 13% no visām zirnekļu sugām). Lēcējzirnekļiem ir labi attīstīta redze, ko viņi izmanto medībās. Viņi ir spējīgi tālu lēkt un izmanto zirnekļa tīkla šķiedras, lai neveiksmīga lēciena gadījumā varētu pa to uzkāpt atpakaļ.
Dabiskā vide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēcējzirnekļi dzīvo ļoti dažādās vidēs. Lielāka daļa no tiem mīt tropiskajos mežos, bet tos var atrast arī mērenās joslas mežos, krūmājos, tuksnešos un pat kalnos. Piemēram, Euophrys omnisuperstes var sastapt pat Everestā, 6700 metru augstumā. [1] Latvijā bieži var sastapt parasto lēcējzirnekli (Salticus scenicus). Tos var bieži redzēt uz sienām, kur viņi sildās saulē.
Redze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēcējzirnekļiem ir labi attīstīta redze. Viņiem ir 8 acis, no kurām divas ir īpaši labi attīstītas un piešķir zirneklim binokulāro redzi, kas ļauj noteikt attālumu. Pārējās acis nav tik labi attīstītas, bet to izvietojums ļauj zirneklim uztvert objektus, kas atrodas viņam visapkārt, pat aizmugurē. Viņu acīs var būt līdz 4 gaismas uztverošo šūnu slāņiem, katrs no kuriem absorbē konkrētu gaismas spektru. Galvenajam acu pārim ir laba izšķirtspēja, bet ļoti šaurs redzes leņķis. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka pārējās acis lēcējzirnekļi izmanto ne tikai navigācijai, bet arī upuru un citu zirnekļu identificēšanai. [2]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lēcējzirnekļi galvenokārt ir aktīvi dienas laikā. Viņiem ir labi attīstīta iekšēja hidrauliskā sistēma, kas nodrošina locekļu kustību ar hemolimfas spiediena izmaiņu. Šīs kustības mehānisms ļauj lēcējzirnekļiem lēkt vairāku savu ķermeņa garumu attālumā. Kad lēcējzirneklis pārvietojas, it īpaši pirms lēciena, viņš nostiprina zirnekļa tīkla diegu un gadījumā, ja viņš nokrīt, šīs diegs kalpo kā nodrošinājums. Lēcējzirnekļi galvenokārt ir plēsoņas, bet pastāv arī zirnekļi, kuri barojas ar nektāru un putekšņiem (Bagheera kiplingi).[3]
Medīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atšķirībā no daudziem citiem zirnekļiem, lēcējzirnekļi ir aktīvi mednieki, tas nozīmē, ka viņi negaida, kamēr viņu medījums ielidos viņu tīklā, bet paši dodas medībās. Medībās zirneklis paļaujas uz savu labi attīstīto redzi. Pēc medījuma atrašanas un identificēšanas zirneklis novērtē attālumu līdz medījumam un zibenīgi ātri tam uzbrūk. Zirneklis var pamanīt medījumu no 20-60 cm attāluma. [4]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «BBC - Wildlife Finder - Himalayan jumping spider (videos, sound files, facts, photos and news stories)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. septembrī. Skatīts: 2010. gada 28. septembrī.
- ↑ «Lēcējzirnekļa acs uzbūve». Journal of Experimental Biology 51,443-470 (1969). Teksts "worStructure of the Retinae of the Principal Eyes of Jumping Spiders (Salticidae: Dendryphantinae) " ignorēts; Ignorēts nezināms parametrs
|accessyear=
- ↑ «Exploitation of the Pseudomyrmex-Acacia mutualism by a predominantly vegetarian jumping spider (Bagheera kiplingi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. decembrī. Skatīts: 2010. gada 28. septembrī.
- ↑ «Lēcējzirnekļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 28. septembrī. Ignorēts nezināms parametrs
|accessyear=