Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010. gada Tautas skaitīšanas datiem Krievijas Federācijā bija 1100 apmetnes ar pilsētas statusu.[1] Visvairāk pilsētu atrodas tās Eiropas daļā.
Krievijas Federācijas pilsētu skaita salīdzinājums pa gadiem:
Gads | Pilsētu skaits | līdz 50 000 iedz.sk. | 50 000 - 99 999 iedz.sk. | no 100 000 iedz.sk. |
---|---|---|---|---|
1926 | 461 | 404 | 37 | 20 |
1979 | 999 | 709 | 138 | 152 |
1989 | 1037 | 710 | 163 | 164 |
2002 | 1108 | 768 | 163 | 167 |
2004 | 1097 | 770 | 162 | 165 |
2007 | 1095 | 774 | 154 | 167 |
Pilsētu sadalījums pēc iedzīvotāju skaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministrijas lēmumu "Pilsētu un Lauku reģionu plānošana un attīstība", pilsētas tiek iedalītas šādi:[2]
- Miljonu pilsētas — pilsētas, ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
- Milzīgās pilsētas — pilsētas ar 500 000 — 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
- Ļoti lielās pilsētas — pilsētas ar 250 000 — 500 000 iedzīvotāju skaitu,
- Lielās pilsētas — pilsētas ar 100 000 — 250 000 iedzīvotāju skaitu,
- Vidējās pilsētas — pilsētas ar 50 000 — 100 000 iedzīvotāju skaitu,
- Mazās pilsētas — pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 50 000.
Pilsētu sadalījums uz 2014. gada 1. janvāri1:[3]
Krievijas federālie apgabali1 |
Miljonu pilsētas (vairāk par 1 000 000) |
Milzīgās pilsētas (500 000 — 1 000 000) |
Ļoti lielās pilsētas (250 000 — 500 000) |
Lielas pilsētas (100 000 — 250 000) |
Vidējas pilsētas (50 000 — 100 000) |
Mazās pilsētas (līdz 50 000) |
Kopā |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Centrālais | 2 | 3 | 12 | 27 | 36 | 227 | 307 |
Dienvidu | 2 | 2 | 4 | 9 | 16 | 46 | 79 |
Sibīrijas | 3 | 5 | 2 | 11 | 20 | 89 | 130 |
Tālo Austrumu | 0 | 2 | 2 | 6 | 6 | 50 | 66 |
Urālu | 2 | 1 | 5 | 8 | 16 | 83 | 115 |
Volgas | 5 | 7 | 5 | 15 | 36 | 130 | 198 |
Ziemeļkaukāza | 1 | 0 | 6 | 4 | 13 | 122 | 146 |
Ziemeļrietumu | 0 | 1 | 3 | 10 | 10 | 32 | 56 |
Krimas | 0 | 0 | 2 | 2 | 2 | 11 | 17 |
Kopā2 | 15 | 21 | 39 | 90 | 153 | 779 | 1097 |
Iedzīvotāju skaits | 32 079 163 | 12 754 954 | 13 449 683 | 13 895 593 | 10 703 298 | 16 141 189 | 99 023 880 |
Iedzīvotāju % daudzums | 32,40% | 12,88% | 13,58% | 14,03% | 10,81% | 16,30% | 100,00% |
1 Tabulā ir pieminētas Krievijas okupētās pilsētas Krimā (de iure Ukrainas daļa), bet nav iekļautas pie kopējā pilsētu skaitā un kopā iedzīvotāju skaitā.
2 Neieskaitot 3 jaunās pilsētas Maskavas robežās: Moskovska (24210 iedz.sk.), Ščerbinka (38905 iedz.sk.) un Troicka (47291 iedz.sk.).[3]
Miljonu pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2014. gada 1. janvāris (iedz.sk.).[4] | 2010. gada 1. janvāris (iedz.sk.).[5] | 2000. gada 1. janvāris (iedz.sk.) | 1990. gada 1. janvāris (iedz.sk.) |
---|---|---|---|
|
|
|
|
Pilsētu daudzums pa administratīvajām vienībām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apgabali
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autonomie apgabali
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autonomie apgabali | Skaits |
---|---|
Ebreju autonomais apgabals | 2 |
Autonomie apvidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autonomie apvidi | Skaits | Autonomie apvidi | Skaits |
---|---|---|---|
Čukotkas autonomais apvidus | 3 | Jamalas Ņencu autonomais apvidus | 8 |
Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra | 16 | Ņencu autonomais apvidus | 1 |
Federālās pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta | Skaits | Pilsēta | Skaits | Pilsēta | Skaits |
---|---|---|---|---|---|
Maskava | 1 | Sanktpēterburga | 1 | Sevastopole1 | 1 |
1 (de iure Ukrainas daļa)
Novadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadi | Skaits | Novadi | Skaits | Novadi | Skaits |
---|---|---|---|---|---|
Aizbaikāla novads | 10 | Kamčatkas novads | 3 | Permas novads | 25 |
Altaja novads | 12 | Krasnodaras novads | 26 | Piejūras novads | 12 |
Habarovskas novads | 7 | Krasnojarskas novads | 23 | Stavropoles novads | 19 |
Republikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Republika | Skaits | Republika | Skaits | Republika | Skaits | Republika | Skaits | Republika | Skaits | Republika | Skaits |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Adigeja | 2 | Čečenija | 5 | Ingušija | 4 | Karēlija | 13 | Mordvija | 7 | Udmurtija | 6 |
Altaja Republika | 1 | Čuvašija | 9 | Kabarda-Balkārija | 8 | Komi | 10 | Saha | 13 | Ziemeļosetija-Alānija | 6 |
Baškortostāna | 21 | Dagestāna | 10 | Kalmikija | 3 | Krima1 | 16 | Tatarstāna | 23 | ||
Burjatija | 6 | Hakasija | 6 | Karačaja-Čerkesija | 4 | Marijela | 4 | Tiva | 5 |
1 (de iure Ukrainas daļa)
Uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krimas federālais apgabals
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šīs 17 pilsētas de iure atrodas Ukrainā, neraugoties uz izmaiņām, kas veiktas pēc Krimas okupācijas.
Ģerbonis | Pilsēta | Nosaukums (ukraiņu valodā) |
Nosaukums (krievu valodā) |
Dibināta | Pilsētas tiesības no |
Iedz.sk. (2014)[7] |
Administratīvā vienība |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Alupka | Алýпка | Алупка | 8528 | Krimas Republika | |||
Alušta | Алушта | Алушта | 28295 | 6. gadsimts | 1902 | Krimas Republika | |
Armjanska | Армянськ | Армянск | 22286 | 1736 | 1993 | Krimas Republika | |
Bahčisaraja | Бахчисарáй | Бахчисарай | 26651 | 1532 | Krimas Republika | ||
Bilohirska | Білогірськ | Белогорск | 18252 | Krimas Republika | |||
Džankoja | Джанкой | Джанкой | 35260 | Krimas Republika | |||
Eipatorija | Євпаторія | Евпатория | 107040 | Krimas Republika | |||
Feodosija | Феодосія | Феодосия | 69040 | Krimas Republika | |||
Jalta | Ялта | Ялта | 78200 | 1154 | 1838 | Krimas Republika | |
Kerča | Керч | Керчь | 145920 | Krimas Republika | |||
Krasnoperekopska | Красноперекопськ | Красноперекопск | 29560 | 1932 | 1966 | Krimas Republika | |
Saki | Саки | Саки | 22503 | 1952 | Krimas Republika | ||
Sevastopole | Севастополь | Севастополь | 348513 | 1783 | Sevastopole | ||
Simferopole | Сімферополь | Симферополь | 330500 | 1508 | Krimas Republika | ||
Starijkrima | Старий Крим | Старый Крым | 9478 | Krimas Republika | |||
Sudaka | Судак | Судак | 15532 | Krimas Republika | |||
Ščolkine | Щолкіне | Щёлкино | 11169 | 1978 | Krimas Republika |
Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā kartē norādītas 50 lielākās Krievijas Federācijas pilsētas (ņemot vērā 2014. gada iedz.sk.) atrašanās vietas
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Federācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gada 1. janvāris) | ||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Госкомстат РФ. Окончательные итоги ВПН 2010 Arhivēts 2013. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē.: 6. Группировка городских населенных пунктов по численности населения по субъектам Российской Федерации Arhivēts 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Градостроительство. Планировка и застройка городских и сельских поселений Актуализированная редакция». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 25. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 24. Группировка числа городов по численности населения, проживающего в них, на 1 января 2014 года; 25. Группировка численности населения, проживающего в городах, на 1 января 2014 года». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. augustā. Skatīts: 2014. gada 25. decembrī.
- ↑ «Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 29-30-31-32. Города с численностью постоянного населения более 100 тыс. чел.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. augustā. Skatīts: 2014. gada 25. decembrī.
- ↑ Федеральная служба государственной статистики // Группировка городов в субъектах Российской Федерации по численности постоянного населения на 1 января 2010 г.[novecojusi saite]
- ↑ Somijas iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014.g. 30. aprīlis) http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&site=3&id=0 Arhivēts 2014. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Krimas (Ukrainas) iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp Arhivēts 2014. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.
|