Krekjo
| Krekjo Crecchio | |
|---|---|
 | |
  Krekjo | |
| Koordinātas: 42°17′N 14°19′E / 42.283°N 14.317°EKoordinātas: 42°17′N 14°19′E / 42.283°N 14.317°E | |
| Valsts |
 Itālija |
| Reģions | Abruco |
| Province | Kjeti province |
| Platība | |
| • Kopējā | 19,23 km2 |
| Augstums | 209 m |
| Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". | |
| • kopā | Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". |
| • blīvums | 144/km² |
| Mājaslapa |
www |
 Krekjo Vikikrātuvē | |
Krekjo (itāļu: Crecchio) ir ciems Itālijā, Abruco reģiona Kjeti provincē, 159 kilometru attālumā no Romas un 14 kilometru attālumā no provinces centra Kjeti. Ciematam ir viduslaikiem raksturīgs plānojums, tā vēsturiskais centrs veidojies ap hercoga pili 209 metru augsta pakalna galā, savukārt tam piegulošās apdzīvotās vietas (frazioni) atrodas atstatus, kalna nogāzē. Ciematā ir 2769 iedzīvotāji.[1]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa Krekjo teritorijas atrodas kalnainā apvidū, apdzīvotajām vietām atrodoties vai nu upju ielejās, no kurām zemākā ir 86 m vjl. Arielli upē, vai pakalnu virsotnēs, no kuriem augstākā ir 276 m vjl. augsta. Gar ciema galveno ceļu atrodas nelieli līdzenumi. Krekjo vēsturisko centru veido kompakts viduslaiku ielu tīkla plānojums, kurš nav piemērots autosatiksmei. Tas atrodas pakalna galā starp divām upju ielejām, kas nošķir to no pārējām ciema daļām, kuras cita no citas atrodas atstatus. Teritorija starp tām tiek izmantota galvenokārt vīnogu un olīvu audzēšanai.
Majellas kalnu masīvs, kas atrodas uz rietumiem no Krekjo, aiztur mitrumu nesošos rietumvējus, atstājot ciematu no Adrijas jūras nākošo austrumvēju ietekmē, kas ciema apkaimē veido mērenu Vidusjūras klimatu. Vislielākais nokrišņu daudzums ir galvenokārt rudenī un pavasarī.[2]
Krekjo nav pieejas pie jūras, taču ir infrastrukturāla vienotība ar tuvumā esošo ostas pilsētu Ortonu, kas vēsturiski eksportējusi Krekjo ciema produkciju, veicinot lauksaimniecības attīstību, neskatoties uz šķietami nelabvēlīgo ģeogrāfisko novietojumu. Mūsdienās daļa Ortonas industriālās zonas atrodas Krekjo teritorijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmsākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krekjo teritorijā jau aizvēsturē darbojies cilvēks, par to liecina izrakumos atrasta paleolīta laikmetā veidota dievības figūra, kā arī apstrādāta krama un obsidiāna fragmenti. Citi atradumi savukārt liecina par keramikas attīstību apkaimē jau 9. gadsimtā p.m.ē.[3] Pirmā rakstiskā liecība par Krekjo, savukārt, datēta ar 6. gadsimtu p.m.ē. – ciema nosaukums pierakstīts epigrāfā kā Ok(r)ikam. Senāka nosaukuma izcelsme nav zināma,[3] taču tā varētu būt saistāma ar frentāņu vai sannītu tautām, kas pirms Romas ekspansijas apdzīvoja mūsdienu Abruco un Molizes teritoriju un runāja osku valodā.
Senajos laikos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savukārt vēlāk, ciemam kļūstot par Romas republikas municipiju, ciema nosaukums tika latinizēts, veidojot Ocriculum. Romas republikas administratīvās dalīšanas ietvaros arī Krekjo tika sadalīts atsevišķās kopienās, katrai no kurām tika piešķirta viena galvenā agrikulturālā funkcija, piemēram, graudaugu, olīvu vai vīnogu kultivācija. Šis iedalījums saglabājies vēl mūsdienu apbūves izvietojuma aprisēs, taču tikai Casino Vezzani apkaimē saglabājušās fiziskas tālaika ēku paliekas. Minētā veida saimnieciskā aktivitāte saglabājās līdz pat m. ē. 7. gadsimtam, pateicoties eksporta iespējām caur netālo Ortonas ostu.[4]
Viduslaikos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc grieķu–gotu kara postījumiem 6. gadsimtā liela daļa perifērās apkaimes tika pamesta, iedzīvotājiem bailēs no sekojošiem sirojumiem migrējot uz Krekjo vēsturisko centru, kurš atradās stratēģiskā un labi aizsargājamā vietā – pakalnā starp divu upju – Arielli un Rifago ielejām. 7. gadsimtā ciems nokļuva langobardu valdījumā kā Spoleto hercogistes sastāvdaļa. Tajā laikā ciemats tika nocietināts ar mūri, kuram cauri veda tikai divas ieejas – Da Piedi ciema ziemeļos, kas saglabājusies vēl šobaltdien, un Da Capo ciema dienvidos, kas kopā ar aizsargmūri tika nojaukta 19. gadsimta beigās ceļa izbūves vajadzībām.[3] 12. gadsimtā tika uzbūvēta ciemata vērienīgākā celtne, Olīvu tornis (Torre dell'Ulivo), kuram vēlāk tika piebūvētas vairākas celtnes, rezultātā izveidojot Krekjo hercoga pili. Pats tornis sākotnēji bijis novērošanas torņu sistēmas sastāvdaļa, kas gar Apenīnu pussalas dienvidu krastiem tika izvietota Neapoles karalistes valdījuma laikā. 1279. gadā Krekjo tika apvienots vienā lēnī kopā ar blakusesošajiem pilsnovadiem.
Otrajā pasaules karā un pēc tam
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1943. gadā Itālijas pēdējais monarhs, Savojas dinastijas karalis Viktors Emanuels III ar karalieni Melnkalnes Helēnu un princi Umbertu II, bēgot uz Brindizi, apmetās Krekjo pilī, kur tika nolemts Savojas dinastijas liktenis – drīz pēc tam, 1946. gadā, Savojas dinastija beidza pastāvēt, Itālijai kļūstot par republiku. Tas deva Krekjo nozīmību Itālijas vēsturē. Ciems cieta postījumus Otrā pasaules kara laikā sakarā ar atrašanos tieši uz Gustava līnijas. Pēckara gados ciema iedzīvotāju skaits saruka no 3765 1951. gadā līdz 3139 1971. gadā.[1]
1976. gadā sākās restaurācijas darbi, modernizējot ciemu un pilī atverot Abruco reģiona Bizantijas laikmeta un viduslaiku liecību muzeju.[5]
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krekjo ir ciems ar komūnas statusu – komūna ir trešais nozīmīgākais administratīvās vienības tips Itālijā pēc reģiona un provinces. Komūnas, savukārt, tiek iedalītas sīkāk: centrs (capoluogo) un piegulošās apkaimes (frazioni). Krekjo komūnas centram piegulst 15 apkaimes, kuras uzskaitītas sarakstā zemāk:
| Nosaukums | Augstums m v.j.l.[6] | Iedzīvotāju skaits[6] |
|---|---|---|
| Villa Tucci | 209 | 520 |
| Villa Selciaroli | 244 | 493 |
| Villa Consalvi | 241 | 215 |
| San Polo II | 258 | 102 |
| Casino Vezzani | 172 | 101 |
| Villa Formicone II | 225 | 76 |
| Villa Baccile | 218 | 60 |
| Villa Mascitti II | 211 | 54 |
| Villa Mascitti I | 203 | 54 |
| Villa Mascitti IV | 208 | 49 |
| San Polo I | 230 | 43 |
| Villa Marcone II | 210 | 29 |
| Casino Vezzani II | 190 | 21 |
| Villa Marcone I | 215 | 20 |
| Villa Formicone I | 220 | 17 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 demo.istat.it http://demo.istat.it/bilmens2019gen/query.php?lingua=ita&Rip=S4&Reg=R13&Pro=P069&Com=27&submit=Tavola. Skatīts: 2020-07-31. Tukšs vai neesošs
|title=[novecojusi saite] - ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2010-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-02-10. Skatīts: 2020-07-31.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Archeoclub d'Italia Sede di Crecchio e Comitato Feste Sant'Elisabetta. Crecchio tra storia, tradizioni e leggende. Crecchio, 2001. 5–57. lpp.
- ↑ Iasiello, Italo M., 1968-. Samnium : assetti e trasformazioni di una provincia tardoantica. Bari : Edipuglia, 2007. ISBN 88-7228-481-3. OCLC 213458820.
- ↑ Speciale Crecchio. Abruzzo Beni Culturali. 1998. 23–25. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 «Frazioni e località Crecchio | Comuni e Città». www.comuniecitta.it (it-it). Skatīts: 2020-07-31.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krekjo.