Kolobi

Kolobi Colobus (Illiger). 1811)
Gvereca Tanzānijā
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Apakškārta	Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Virsdzimta	Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
Dzimta	Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae)
Apakšdzimta	Kolobu apakšdzimta (Colobinae)
Ģints	Kolobi (Colobus)
Iedalījums
Colobus satanas Colobus angolensis Colobus polycomos Colobus vellerosus Colobus guereza
Kolobi Vikikrātuvē

Kolobi (Colobus), arī melnbaltie kolobi, gverecas ir mērkaķu dzimtas zīdītāji, kas apdzīvo plašus Āfrikas apgabalus. Ģints apvieno 5 sugas.

Nosaukums

Zinātniskais nosaukums Colobus cēlies no grieķu vārda κολοβός (kolobós),— "apcirstais", norādot uz to, ka šiem dzīvniekiem nav īkšķu.

Vairākās 20. gadsimta 70. un 80. gados latviski izdotās grāmatās kolobi dēvēti par "kolobusiem", "kolobuspērtiķiem" vai "guerezām" (Noras Slokas "Zooģeogrāfija", Džeralda Darela "Bafutas pēddziņi", "Noķeriet man kolobusu", "Noenkurotais šķirsts").

2014. gadā izdotajā "Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem" — "kolobusu", "mantijas guerecu".

Latviešu valodas LZA Termonoloģijas komisija 2009. gada 9. jūnijā pieņēma latviešu valodas nosaukumus "kolobs" un "gvereca". Gvereca gan attiecas tikai uz konkrētu sugu — Abesīnijas kolobu (Colobus guereza), tas ir vietējais nosaukums Etiopijā.

Melnais kolobs

Izskats

Ķermeņa garums 43—70 cm, astes 55—90 cm, tēviņi lielāki par mātītēm. Raksturīgākā pazīme spīdīgi melnais kažoks un baltās, garās krēpes. Atkarībā no sugas, aste balta vai melna ar baltu, pūkainu pušķi. Seju ieskauj balti mati.

Gverecai baltās krēpes jeb mantija stiepjas gar muguru visā tās garumā, lāču kolobam — virs pakaļkājām, karaliskajam kolobam un Angolas kolobam tās nokarājas no pleciem.

Izplatība

No Senegālas Āfrikas rietumos līdz Etiopijai un Austrumāfrikai, no Angolas cauri Kongo līdz pat Tanzānijai un Malavi.

Dzīvesveids

Kolobi dzīvo biezos džungļos, dzīves lielāko daļu pavada koku lapotnēs, uz zemes nokāpj reti. Dzīvo baros. Dzīvnieku skaits barā atkarīgs no sugas, piemēram, gverecu barā ir ne vairāk kā pieci pieauguši dzīvnieki. Katru baru vada vecākais tēviņš. Atsevišķām kolobu grupām ir sava teritorija, ko tās aizsargā ar skaļiem brīdinošiem saucieniem. Bara locekļi lielāko daļu laika pavada savā teritorijā, skraida un rāpjas kokos, ar pirkstiem pieķeroties zariem. Barību atrod kokos, kur parasti arī guļ.

Barība

Gverecas aizmugure un aste

Pārtiek no lapām. Ēd arī augļus, ziedus un koku mizu. Ēšanas laikā kolobi sēž zaros, pievelk sev klāt zariņus un ar muti norauj lapas.

Klasifikācija

Trīs no piecām ģints sugām plašajā areālā sadalās pasugās.

• Melnais kolobs (Colobus satanas)
  • Babonas melnais kolobs (C. s. anthracinus)
  • Bioko melnais kolobs (C. s. satanas)
• Angolas kolobs (Colobus angolensis)
  • C. a. angolensis
  • C. a. cottoni
  • C. a. ruwenzorii
  • C. a cordieri
  • C. a. prigoginei
  • C. a. palliates
• Karaliskais kolobs (Colobus polycomos)
• Lāču kolobs (Colobus vellerosus)
• Gvereca jeb Abesīnijas kolobs (Colobus guereza)
  • C. g. guereza
  • C. g. caudatus
  • C. g. dodingae
  • C. g. kikuyensis
  • C. g. matschiei
  • C. g. occidentalis
  • C. g. percivali

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolobi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)