Kārlis Sebris
Kārlis Sebris | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Kārlis Sebris, 2007. gadā | ||||||
Dzimis |
1914. gada 18. februāris Sinoles pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija | |||||
Miris |
2009. gada 12. janvārī (94 gadu vecumā) Rīga, Latvija | |||||
Nodarbošanās | aktieris | |||||
Darbības gadi | 1938—2008 | |||||
Dzīvesbiedre | Nellija Sebre | |||||
Apbalvojumi
|
Kārlis Sebris (dzimis 1914. gada 18. februārī Sinoles pagastā,[1] miris 2009. gada 12. janvārī Rīgā) bija latviešu aktieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Sinoles pagasta "Kūpiņos" (tagad Lizuma pagasts)[2] Kārļa un Annas Sebru ģimenē. Tēvs Kārlis Sebris (1872—1944)[3] bijis rakstveža palīgs Galgauskas pagastā, darbojies teātra iestudējumos Galgauskā. Vēlāk rakstvedis Sinoles pagastā, no 1925. gada Tirzas pagastā.[4] Māte — Anna Otīlija, dzimusi Jērica (1889—1969).[5]
Pirmos dzīves gadus Kārlis Sebris pavadīja mātes mājās Lizuma pagasta "Jēricās". Māsa — Biruta Sebre (1912—1966),[6] brālis Miervaldis Sebris (1925—1980, Austrālijā).[7] Mācījies Lizuma pamatskolā (1922—1925) un Tirzas pamatskolā (1925—1928), pēc tam Cesvaines ģimnāzijā (1928—1932). 1933. gadā iestājies Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, kur mācījies 1 gadu. Pēc tam no 1934. gada strādājis gan rūpnīcā VEF, gan Rīgas 1. slimnīcā. Vienlaicīgi apmeklējis dramatiskos kursus.[4]
Kopš 1938. gada darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī. Nozīmīgākās lomas — Saljeri A. Puškina "Mocarts un Saljeri", Filips II F. Šillera "Dons Karloss", Bernards Šovs "Dž. Kiltija "Mīļais melis", Indrānu tēvs R. Blaumaņa "Indrānos", Kolā Briņons R. Rolāna "Kolā Briņons", Kihnu Jens J. Smūla "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens", Hamilkars I. Žamiaka "Hamilkara kungs".[8]
Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Kopumā teātrī un kino atveidojis vairāk nekā 200 lomas.[8]
Kārlis Sebris bija latviešu studentu korporācijas Lettgallia biedrs.
Precējies divreiz. Otrā sieva — Nellija Sebre (1915—2007).[9] Ārlaulības meita ar aktrisi Irēnu Pabērzu — Ilze Meškova.[10][11]
Apbedīts Rīgas Meža kapos.
Mūrnieku un Matīsa ielas stūrī atrodas 2007. gadā atklāta skulptūra "Skursteņslauķis un mūrnieks". Tās autori ir tēlnieki Kārlis Īle un Ģirts Burvis, bet par tēlu prototipiem izvēlēti apkaimes skursteņslauķis Varis Vilcāns un aktieris Kārlis Sebris.[12]
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Mājup ar uzvaru", 1947 — epizodē
- "Cēloņi un sekas", 1956 — redaktors
- "Kā gulbji balti padebeši iet", 1956 — fon Vilkens
- "Nauris", 1957 — epizodē
- "Svešiniece ciemā", 1958 — Ķīsis
- "Šķēps un roze", 1959 — epizodē
- "Kārkli pelēkie zied", 1961 — Autors
- "Diena bez vakara", 1962 — direktors
- "Ģeneralis un margrietiņas" (Gruzija-film), 1963 — kara rūpnieks
- "Kapteinis Nulle", 1964 — traļmeistars Juhans
- ""Tobago" maina kursu", 1965 — Kviesis
- "Purva bridējs", 1966 — Frišvagars
- "24-25 neatgriežas", 1968 — majors Grigasts
- "Mērnieku laiki", 1968 — Pāvuls
- "Pie bagātās kundzes", 1969 — Frīdis
- "Vella kalpi", 1970 — Samsons
- "Klāvs - Mārtiņa dēls", 1970 — kolhoza priekšsēdētājs Žanis
- "Balāde par Bēringu un viņa draugiem" (M. Gorkija kinostudija), 1970 — Vitus Bērings
- "Karalis Līrs" (Ļenfiļm), 1971 — grāfs Glosters
- "Nāves ēnā", 1971 — Zaļga
- "Tauriņdeja", 1971 — Filips
- "Salātiņš", 1971 — Jorēns
- "Kara ceļa mantinieki", 1971 — Cērnieks
- "Meldru mežs", 1971 — vecais Nords
- ""Albatrosa" pēdējais reiss" (Radošā apvienība "Ekrāns"), 1971 — Johans Zandlers
- "Vella kalpi Vella dzirnavās", 1972 — Samsons
- "Cāļus skaita rudenī", 1973 — Ieviņš
- "Kolā Brinjons" (TV filma), 1974 — Kolā Brinjons
- "Uzbrukums slepenpolicijai", 1974 — Grēguss
- "Motociklu vasara", 1975 — epizodē
- "Vīrietis labākajos gados", 1977 — epizodē
- "Kļūstiet mana sievasmāte!", 1977 — milicijas majors
- "Sarkanie diplomātiskie kurjeri" (Odesas kinostudija), 1977 — kungs
- "Tavs dēls", 1978 — epizodē
- "Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks", 1978 — epizodē
- "Aiz stikla durvīm", 1978 — epizodē
- "Kur tu biji, Odisej?" (Odesas kinostudija), 1978 — štandartenfīrers Collers
- "Atklātā pasaule", 1979 — epizodē
- "Nakts bez putniem", 1979 — kolhoza priekšsēdētājs
- "Dimā Kaukāzā" (M. Gorkija kinostudija), 1979 — Aleksandrs Dimā
- "Viesnīca "Pie bojā gājušā alpīnista"" (Tallinfilm), 1979 — Mozesa kungs
- "Brāļi Riko" (Belarusjfiļm), 1980 — Vinče Vitore
- "Aizmirstās lietas", 1982 — Kārlis
- "Es gribu tavu foto", 1986 — Viņa draugs
- "Indrāni", 1991 — Indrānu tēvs
- "Baiga vasara", 2000 — Augusts
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 624. lpp.
- ↑ Vietvārdu datubāze. Kūpiņi
- ↑ Kārlis Sebris. — Geni
- ↑ 4,0 4,1 Dzene, Lilija. Vai tavs mūžs kam lieti der. — R., 1983
- ↑ Anna Otīlija Sebris. — Geni
- ↑ Biruta Sebre. — Geni
- ↑ Miervaldis Sebris. — Geni
- ↑ 8,0 8,1 «Kārlis Sebris». Latvijas Nacionālais teātris.
- ↑ Nellija Sebre
- ↑ Kāds patiesībā bija leģendārais aktieris Kārlis Sebris
- ↑ Kārļa Sebra meita Ilze atklāj patiesību
- ↑ Rīgā atklās skulptūru "Skursteņslauķis un mūrnieks" tvnet.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Sebris filmas.lv
- Kārlis Sebris izrades.lv
- IMDb profils (angliski)
|
- 1914. gadā dzimušie
- 2009. gadā mirušie
- Latviešu kinoaktieri
- Latviešu teātra aktieri
- Latvijas kinoaktieri
- Latvijas teātra aktieri
- Latvijas Nacionālā teātra aktieri
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki
- PSRS Tautas skatuves mākslinieki
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki
- Rīgas Meža kapos apbedītie
- Gulbenes novadā dzimušie