[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Igors Dodons

Vikipēdijas lapa
Igors Dodons
Igor Dodon
I. Dodons 2017. gadā
I. Dodons 2017. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1975. gada 18. februārī (49 gadi)
Sadova, Moldāvijas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Moldova Moldova)
Pilsonība Karogs: Moldova Moldova
Bērni 3
Augstskola Moldovas valsts agrārā universitāte, Moldovas ekonomisko studiju akadēmija
Valsts amati
Amatā 2016. gada 23. decembris — 2020. gada 24. decembris
Moldovas pirmais vicepremjerministrs
Amatā 2008. gada 31. marts — 2009. gada 14. septembris
Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministrs
Amatā 2006. gada 18. septembris — 2009. gada 14. septembris

Igors Dodons (Igor Dodon; dzimis 1975. gada 18. februārī) ir Moldovas ekonomists, politiķis. No 2016. līdz 2020. gadam viņš bija Moldovas prezidents, savu politiku viņš vērsa uz attiecību uzlabošanu ar Krievijas Federāciju, attālināšanos no Eiropas Savienības, Moldovas federalizāciju.

Igors Dodons 1997. gadā absolvēja Moldovas Valsts Agrārās universitātes ekonomisko fakultāti un sāka strādāt Moldovas fondu biržā. Paralēli viņš bija vecākais pasniedzējs Moldovas ekonomiskajā akadēmijā, vēlāk — Moldovas starptautiskajā neatkarīgajā universitātē, Starptautiskajā menedžmenta institūtā, Moldovas valsts universitātē. 1998. gadā absolvēja Moldovas ekonomisko studiju akadēmiju. 2002. gadā ieguva ekonomisko zinātņu doktora grādu. No 2003. līdz 2005. gadam Igors Dodons bija Moldovas Vērtspapīru nacionālās komisijas Ekspertu komitejas loceklis, kā arī Moldovas universālās preču biržas priekšsēdētājs. Viņš bija arī fondu biržas arbitrāžas komitejas loceklis, Moldovas Nacionālā vērtspapīru depozitārija priekšsēdētājs.

Ekonomikas un tirdzniecības ministrs un parlamenta deputāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada maijā Igors Dodons kļuva par ekonomikas un tirdzniecības ministra vietnieku. 2006. gada 18. septembrī viņu iecēla par ekonomikas un tirdzniecības ministru Vasiles Tarleva valdībā. Pie jaunās premjerministres Zinaidas Grečaniji Dodons saglabāja amatu, kā arī kļuva par pirmo vicepremjeru. 2009. gada 14. septembrī Grečaniji valdība atkāpās.

2009. gada vēlēšanās (gan 5. aprīļa vēlēšanās, gan pirmstermiņa vēlēšanās 29. jūlijā) Dodonu ievēlēja par parlamenta deputātu, pārstāvot Moldovas Republikas komunistu partiju. Arī 2010. gada parlamenta vēlēšanās Dodons kļuva par deputātu. 2011. gada jūnijā Igors Dodons kandidēja Kišiņevas mēra vēlēšanās, bet palika otrajā vietā aiz Dorina Kirtoakes. 2011. gada 4. novembrī Dodons kopā ar Zinaidu Grečaniji un Veroniku Abramčuku pameta komunistu partiju, un 23. novembrī iestājās Moldovas Republikas sociālistu partijā. 18. decembrī Dodonu ievēlēja par sociālistu partijas priekšsēdētāju. 2014. gada vēlēšanās sociālistu partija parlamentā ieguva 20,51 % balsu un nokļuva opozīcijā. 2016. gada masu demonstrācijās pret valdību Igors Dodons bija viens no protestētāju koordinatoriem.

Igors Dodons kandidēja 2016. gada Moldovas prezidenta vēlēšanās. Vēlēšanu pirmajā kārtā 30. oktobrī viņš ieguva 47,98 % balsu. Otrajā kārtā 13. novembrī viņš uzvarēja. 23. decembrī Igors Dodons nodeva prezidenta zvērestu, amatā nomainot Nikolae Timofti.

2019. gada februārī ievēlēja Moldovas parlamentu, bet tam ilgu laiku neizdevās izveidot jaunu valdību 7. jūnijā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka būs jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, ja trīs mēnešu laikā (no parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas 9. martā) netiks izveidots jauna valdība. 8. jūnijā par premjerministru tika ievēlēta Maija Sandu. Tas notika dienu pēc 90 dienu termiņa laika, bet dienu pirms trīs mēnešu perioda. Tā kā prezidents Igors Dodons neatlaida parlamentu, Konstitucionālā tiesa 9. jūnijā Dodonu atbrīvoja no amata, par prezidenta pienākumu pildītāju ieceļot premjerministru Pavelu Filipu. Filips parakstīja rīkojumu par parlamenta atlaišanu un paziņoja, ka pirmstermiņa vēlēšanas notiks 6. septembrī. Neatzīstot Konstitucionālās tiesas lēmumu par savu pilnvaru atcelšanu, Dodons atcēla Filipa rīkojumu par parlamenta atlaišanu. 14. jūnijā pēc Nacionālās politiskās padomes sēdes Demokrātiskā partija paziņoja, ka, lai izvairītos no politiskās krīzes, ir pieņēmusi lēmumu atdot varu. Vēlāk Pavela Filipa valdība atkāpās no amata un nodeva varu Maijas Sandas valdībai. 2019. gada 15. jūnijā Konstitucionālā tiesa anulēja savus lēmumus, kas pieņemti no 7. līdz 9. jūnijam.

Igors Dodons kandidēja 2020. gada prezidenta vēlēšanās uz otro termiņu. Vēlēšanu pirmajā kārtā 1. novembrī viņš ieguva 32,61 % balsu. Otrajā kārtā 15. novembrī uzvarēja Maija Sandu ar 57,7 % balsu, pārspējot Dodonu ar 42,2 % balsu.

2022. gada 24. maijā Moldovas Ģenerālprokuratūra I. Dodonu aizturēja aizdomās par valsts nodevību un korupciju.[1]

  1. «Aizdomās par valsts nodevību aiztur Moldovas eksprezidentu Dodonu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Valerju Lazers
Moldovas ekonomikas un tirdzniecības ministrs
2006 — 2009
Pēctecis:
Valerju Lazers
Priekštecis:
Zinaida Grečaniji
Moldovas pirmais vicepremjerministrs
2008 — 2009
Pēctecis:
Jurje Ljanke
Priekštecis:
Nikolae Timofti
Moldovas prezidents
2016. — 2020.
Pēctecis:
Maija Sandu