Galileo 6
| Galileo 6 | |||||
| KA veids | navigācijas pavadonis | ||||
| Organizācija: | ESA,  Eiropas Savienība | ||||
| Izgatavotāji | OHB-System,  VācijaSSTL,  Apvienotā Karaliste | ||||
| Starts | 22.08.2014. 12:27 UTC | ||||
| Starta vieta | Kuru  Gviāna | ||||
| Nesējraķete | Sojuz-STB/Fregat-MT,  Krievija | ||||
| Palaists kopā ar | Galileo 5 | ||||
| Darbības ilgums | 12 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2014-050B | ||||
| SCN | 40129 | ||||
| Masa | 733 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | MEO | ||||
| Programma Galileo | |||||
| |||||
Galileo 6 jeb Galileo FOC FM2, European GNSS apzīmējums GSAT0202, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" (angļu: Full Operational Capability) sērijas otrais pavadonis. Tas palaists 2014. gada augustā, bet nesējraķetes kļūmes dēļ ievadīts nepiemērotā orbītā.
Pavadonim dots arī nosaukums Milena par godu bērnu konkursa uzvarētājai Igaunijā 11 gadu vecajai Milenai Kaznacejevai (Milena Kaznatsejeva).[1]
Galileo 6 primārais kontraktors un platformas izgatavotājs bija uzņēmums OHB-System. Derīgo kravu izgatavoja Surrey Satellite Technology (SSTL). Pavadonī uzstādīti divi pasīvie ūdeņraža māzera atompulksteņi, divi rubīdija atompulksteņi; pulksteņu pārraudzīšanas un vadības iekārta, navigācijas signāla ģenerators, L-joslas antena navigācijas signāla raidīšanai, C-joslas antena augšupejošā signāla uztveršanai, divas S-joslas antenas telemetrijai un komandām, kā arī antena meklēšanas un glābšanas iekārtai MEO SAR.
Galileo 6 tika palaists 22.08.2014. 12:27 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat-MT (lidojums VS09) kopā ar tās pašas sērijas pavadoni Galileo 5. Dzinējblokam Fregat-MT bija jāveic divi manevri, bet otrais manevrs netika pienācīgi veikts, jo dzinējboks nebija pareizi orientēts. Pavadoni vajadzēja ievadīt riņķveida orbītā ar slīpumu 55 grādi un lielo pusasi 29 900 km, bet pēc atdalīšanās no Fregat-MT tas atradās eliptiskā orbītā ar ekscentricitāti 0,23, lielo pusasi 26 200 km un slīpumu 49,8°.[2]
Izmeklēšanas komisija secināja, ka dzinējblokā Fregat-MT viena no hidrazīna degvielas caurulēm konstruktīvi izvietota tuvu šķidrā hēlija cauruļvadam. Aukstais (−52 °C) hēlijs aizsaldējis hidrazīna cauruli.[3]
Līdzīgi kā 2014. gada novembrī ar manevru sēriju izdevās Galileo 5 orbītas perigeju pacelt pietiekami, lai tas riņķotu virs Zemes radiācijas joslām un orbīta būtu piemērota pavadoņa mērķa uzdevumiem,[4] arī Galileo 6 izdevas izglābt. Sākot no 2015. gada janvāra vidus, veikti 14 manevri. 13. martā paziņots, ka Galileo 6 sasniedzis darbam pietiekamu orbītu.[5]
2020. gada 30. novembrī pavadoņiem GSAT0201 un GSAT0202 tika izmainīti uzstādījumi, ļaujot tos izmantot Galileo sistēmas lietotājiem, lai ievāktu lietotāju atsauksmes par pozicionēšanas precizitāti, šiem pavadoņiem esot nestandarta eliptiskās orbītās. Kopumā šie pavadoņu signālu precizitāte bija līdzīga pārējiem, kas deva pozicionēšanas uzlabojumu, bet daži uztvērēji saskārās ar īslaicīgiem blakus efektiem. Lai atrastu problēmas risinājumu, 2021. gada 18. februārī abi pavadoņi tika izņemti no ekspluatācijas.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ First Galileo FOC Satellite ‘Doresa’ Passes Thermal Vacuum Tests Arhivēts 2014. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē. Inside GNSS, 2013-11-27
- ↑ Galileo Satellites Not in Expected Orbit GPS World, 2014-08-25
- ↑ Galileo launch failure blamed on frozen Fregat fuel line STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2014-10-08
- ↑ Galileo satellite set for new orbit ESA, 2014-11-10
- ↑ Sixth Galileo satellite reaches corrected orbit Arhivēts 2016. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē. ESA, 2015-03-13
- ↑ Service Notice #05 - Unavailability of the Galileo auxiliary satellites GSAT0201 and GSAT0202 gsc-europa.eu
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VS 09 GALILEO SAT 5-6 Arianespace Launch kit
- Galileo constellation
| ||||||||||||||||
