Fumarolas

Sēra nogulas apkārt fumarolu izplūdes vietai

Fumarolas (itāļu: fumo — 'dūmi') ir virs 200 °C sakarsēta tvaika un vulkānisko gāzu strūklas, kas izplūst no vulkāniskas izcelsmes plaisām. Par fumarolām sauc arī pašas atveres, no kurām izplūst šīs gāzes. Fumarolas iedala primārajās, kas rodas tieši no magmā izšķīdušajām gāzēm, un sekundārajās, kas nav tieši saistītas ar vulkānu, bet rodas no vēl neatdzisušas lavas.

Izšķir sausās augstas temperatūras fumarolas, skābās fumarolas (satur CO₂, SO₂ un citus skābos gāzveida oksīdus, kā arī HCl), sārmainās (satur amonjaku un salmiaku). Fumarolas, kas sastāv galvenokārt no sēra oksīdiem un sērūdeņraža, sauc par solfatārām. Zemas temperatūras fumarolas, kas bieži satur lielu daudzumu ogļskābās gāzes, sauc par mofetām. Sevišķi karstās (650—1000 °C) sausās fumarolas ūdens tvaiku praktiski nesatur, toties tajās ir sublimēti sārmu metālu halogenīdi (NaCl, KCl u.c.). Pārējo veidu fumarolas parasti satur diezgan daudz ūdens tvaika, kas tajās nonāk no gruntsūdeņiem, kuri atrodas starp karsto vulkānisko slāni un zemes virsmu. Fumarolu gāzes ir bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai.

Daudz fumarolu mēdz būt rajonos ar lielu vulkānisko aktivitāti, piemēram, Jeloustonas nacionālajā parkā vai Desmittūkstoš dūmu ielejā.