Feta
| Feta | |
|---|---|
 | |
| Izcelsmes valsts | Grieķija |
| Piena veids | aitas[1] un līdz 30% kazas piena[2] |
| Pasterizēšana | 72—74°C 15—20s[1] |
| Tekstūra | mīksts, no krēmīga līdz drupenam (atkarībā no tauku satura)[1] |
| Nogatavināšanas laiks | Vismaz 2 mēneši[2] |
| Sertifikācija | ACVN (2002) |
Feta (no grieķu: φέτα (féta) — 'šķēle') ir sālījumā nogatavināta mīkstā siera šķirne ar baltu krāsu un viegli rūgtenu garšu. Feta ir populārākais siers Grieķijā, kur tas veido 70% no visa sieru patēriņa. Fetu tradicionāli gatavo no aitas piena,[1] bet tam atļauts pievienot ne vairāk kā 30% kazas piena. Fetai līdzīgi sieri ir brinza, panirs un halūmi.[2]
Fetai ir sena vēsture. Tas minēts jau Homēra „Odisejā”, un tradicionāli bijis aitu ganu ēdiens. Kopš 2002. gada fetai piešķirts Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (Protected Designation of Origin), un Eiropas Savienībā par fetu drīkst saukt tikai septiņos Grieķijas reģionos ražoto sieru. Ārpus Eiropas Savienības gan ir valstis (piemēram, ASV), kas šo ierobežojumu neievēro un arī sevis ražoto sieru sauc par fetu.[2]
Fetu nogatavina divos posmos: sākumā vismaz 15—20 dienu, bet pēc tam vēl vismaz divus mēnešus zemākā temperatūrā. Par vislabāko uzskata vismaz 5 mēnešus nogatavinātu fetu, bet 9—12 mēnešu nogatavinātai fetai ir pikantāka garša.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Feta |
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 186.—187. lpp. ISBN 9984-596-37-0.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Jolanta Sēnele (2011. gada 7. oktobris). Feta — aitu ganu siers. Ar fetaki tam nav nekāda sakara. Diena. Atjaunināts: 2013. gada 12. augustā.
 | Šis ar sieru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |