Eucopia
| Eucopia | |
|---|---|
 Eucopia sp. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Virskārta | Perakarīdi (Peracarida) |
| Kārta | Lofogastrīdi (Lophogastrida) |
| Dzimta | Eucopiidae |
| Ģints | Eucopia |
Eucopia ir lofogastrīdu kārtas un Eucopiidae dzimtas augstāko vēžu ģints. Tās ir sīku vēžveidīgo pelaģiskas dziļūdens formas, kas apdzīvo batipelaģiāli. Ģintī ir 8 recentas sugas, kā arī viena izmirusi suga (Eucopia praecursor) no Francijas juras nogulumiem..[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermenis neliels, ap 3—4 cm. garš. Apvalks ir plēvveidīgs, ļoti plāns un elastīgs. Karapakss ir liels, nosedz visu krūšu daļu. Tam aizmugurē dorsālajā daļā ir dziļš izgriezums, bet aizmugurējie izvirzījumi no sāniem nosedz priekšējos vēdera segmentus. Karapaksa pieres daļa ir noapaļota, bez izteikta telsona. Antenulu pamatne ir samērā resna, iekšējā vica ir ļoti maza, bet ārējā — liela. Antenas plātnīte ir liela, distālajā galā posmota. Acis ir vāji attīstītas. Mandibulārais tausteklis (palpa) ir ļoti tievs. Maksillas ar vāji attīstītu struktūru; pirmais pāris bez taustekļa, otrais pāris ar ļoti vājām kožļājamām daivām, kam ir tikai vienkārši sariņi. Žokļkājas ir ar nepilnīgi attīstītu eksopodītu, bet epipodīts ir ļoti liels.
Trīs priekšējie krūšu kāju pāri ir salīdzinoši īsi un resni, attīstīti par tvērājkājām (gnatopodiem). Nākamie trīs kāju pāri ir ļoti tievi un izstiepti ar nedaudz pagarinātu propodālo posmu, ka arī ar ļoti kustīgu gala nagu (dactylus). Pēdējais kāju pāris ir pavedienveidīgs, no ārpuses klāts ar sariņiem. Žaunas labi attīstītas, sastāv no trim divpusīgiem atzariem. Iekšējais atzars izvirzās zem vēdera. Divus pārējos sedz karapakss. Pie pēdējā kāju pāra pamatnēm žaunu nav. Perējamo somu jeb marsūpiju veido septiņi oostegītu pāri.
Vēdera segmenti gludi, sānos bez izteiktiem epimēriem. Telsons ir samēra liels, kas sašaurinās distālā virzienā. Telsona pats gals nav šķelts. Uropodu eksopodīti galā ir posmoti.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģintī ir 8 recentas sugas.
- Eucopia Dana, 1852
- Eucopia australis Dana, 1852
- Eucopia crassicornis Casanova, 1997
- Eucopia grimaldii Nouvel, 1942
- Eucopia lingucaudaicauda O. S. Tattersall, 1955
- Eucopia major Hansen, 1910
- Eucopia panayensis Bacescu, 1991
- Eucopia sculpticauda Faxon, 1893
- Eucopia unguiculata W.-Suhm, 1875
- † Eucopia praecursor Secretan & Riou, 1986
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Register of Marine Species
- ↑ Sars, G.O. (1883) Preliminary notices on the Schizopoda of H.M.S. Challenger Expedition. Forhandlinger i Videnskabsselskabet i Kristiania, 7, 54. lpp.