Erasina
Erasina | |
---|---|
grieķu: Ἐρασῖνος | |
Izteka | Haona kalni 37°35′47″N 22°41′16″E / 37.59639°N 22.68778°E |
Ieteka | Argolīdas līcis 37°35′01″N 22°44′46″E / 37.58361°N 22.74611°EKoordinātas: 37°35′01″N 22°44′46″E / 37.58361°N 22.74611°E |
Caurteces valstis | Grieķija |
Galvenās pietekas | Friksa |
Erasina (grieķu: Ἐρασῖνος) ir ne pārāk gara upe Argolīdā, Grieķijā. Taču tā ir vienīgā Argosas līdzenuma upe, kas tek cauru gadu un neizsīkst. Upes izteka atrodas Haona kalnu nogāzē pie Kefalari ciema. Tā tek uz austrumiem, bet pēc tam uz dienvidaustrumiem. Argolīdas līcī Erasina ietek pie Neakiosas ciema dienvidu daļas, kur ietekas vietā izveidota neliela osta. Par Erasinu ir rakstījis vēl Herodots. Tā tecēja cauri Lernas purvam, kas pazīstams ar mītu par Hidru.
Senāk uzskatīja, ka tā ir Simfālas upe, kas iztecēja no Simfālijas ezera un pazuda zem Apelaurona kalna, 200 stadijus tecēja zem zemes, un atkal iztecēja no Haona kalna pakājes, uz dienvidrietumiem no Argosas. Erasina iztek no klintīm ar vairākiem lieliem strautiem, kas saplūstot izveido samērā lielu upi, kas pāri līdzenumam tek uz Argolīdas līci. Tur, kur tā iztecēja, notika upurēšana Pānam un Dionīsam. Tur tika rīkoti Tirbas svētki, kas tika novadīti ar dejošanu un difirambu dziedāšanu. Pie Erasinas iztekas ir uzcelta Dzīvinošā Avota baznīca (Panagia Kefalariotisa). Šīs upes ūdeņi senāk grieza daudzas ūdensdzirnavas, no kurām vieta tiek saukta par "Argosas dzirnavām" (οἱ μύλοι τοῦ Ἄργους).[1] Liela daļa upes ūdeņu tiek novadīta kanālos, kurus izmanto Argosas līdzenuma apūdeņošanai. Vienīgā Erasinas pieteka ir Friksa (Φρίξος), kas ietek tajā pie pašas jūras.