Dzeltenā lēpe

Dzeltenā lēpe Nuphar lutea L.
Dzeltenā lēpe (Nuphar lutea)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta	Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
Ģints	Lēpes (Nuphar)
Suga	Dzeltenā lēpe (N. lutea)
Dzeltenā lēpe Vikikrātuvē

Dzeltenā lēpe (latīņu: nuphar lutea) ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.

Bieži sastopams ezeros, upju attekās un lēni tekošās upēs. Saknenis resns, garš un sulīgs, uz tā redzamas lapu kātu atliekas. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedi atrodas lapu žāklēs, pa vienam pat vairāk nekā 1 m gara kāta galā, 4—6 cm diametrā. Kauslapas ziedam ir piecas, dzeltenas, ārpusē, pie pamata zaļganas, biezas, 2—3 cm garas, 3—4 reizes garākas par vainaglapām. Vainaglapu ir daudz, tās ir dzeltenas, pie pamata sašaurinātas, galotnē noapaļotas vai mazliet jomainas. Putekšņlapas iegarenas, dzeltenas, līdzīgi vainaglapām piestiprinātas pie ziedgultnes. Putekšnīcas iegareni ovālas, dzeltenas. Sēklotne olveida, galotnē koniski sašaurināta. Drīksnas vidū piltuvveida padziļinājums, mala gandrīz gluda, stari 10-—2, tie nesniedzas līdz malai. Augļlapu daudz. Auglis koniski olveidīgs, tā virsma gluda. Auglis nogatavojas zem ūdens.

Ārstniecībā izmanto sakneņus. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri iedarbojas uz trihomonām un dažiem mikroorganismiem. Svaigu sakņu esenci lieto homeopātijā. Izmantojot sakneņus, pēc tautas medicīnas norādījumiem iespējama saindēšanās.